Latvijas būvnieki

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir apkopojusi praktiskus priekšlikumus Covid-19 radīto seku mazināšanai, kā arī krīzes pārvarēšanai ne tikai būvniecības nozarē, bet visā tautsaimniecībā kopumā. Partnerība ir nosūtījusi ierosinājumus Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai, izsakot gatavību iesaistīties to detalizētākā apspriešanā un izstrādē.

Partnerības ieskatā šobrīd jārisina jautājumi, kas skar būvdarbu līgumu termiņu pagarināšanu, finansējumu un naudas plūsmas nodrošināšanu, kā arī publiskā finansējuma palielināšanu investīcijām, kuras saistītas ar būvniecību. Priekšlikumi skatīti plašākā griezumā, ņemot vērā arī Eiropas Būvniecības industrijas federācijas (FIEC) apkopotos pasākumus būvniecības nozares atbalstam, kurus jau šobrīd ir ieviesušas vai plāno ieviest citas ES dalībvalstis.

Priekšlikumi attiecībā uz esošo būvdarbu līgumu termiņiem

Viens no aktuālākajiem jautājumiem ir Covid-19 radītās sekas attiecībā uz būvdarbu līgumu termiņiem. Būvniecības nozarē turpinās būvdarbu līgumu izpilde, ko šobrīd būtiski ietekmē noteiktie piesardzības pasākumi, kā arī būvizstrādājumu piegāžu kavējumi. Saskaņā ar Partnerības apkopoto informāciju, katrā būvlaukumā situācija ir atšķirīga, bet vidēji marta otrajā pusē aptuveni par 20% bija krities pieejamā darbaspēka apjoms un kavētas būvizstrādājumu piegādes.

Līdz ar to ir nepieciešams:

• noteikt vienotus kritērijus un pierādījumu kopumu, kas būvkomersantiem Covid-19 radīto seku rezultātā dotu tiesības atsaukties uz nepārvaramas apstākļu iestāšanos un nepieciešamības gadījumā piešķirt termiņa pagarinājumu;
• normatīvajos aktos noteikt, ka spēkā esošo līgumu izpildē pasūtītājiem ir aizliegts piemērot būvdarbu līgumos paredzētās soda sankcijas par būvdarbu līguma izpildes termiņa kavējumu, ja būvdarbu līguma izpildes kavējums vai būvdarbu tempa palēninājums saistīts ar nodarbināto darba nespēju, prombūtni pārbaužu veikšanai vai pašizolēšanos saistībā ar COVID-19, kā arī speciālistu ierobežojumiem ierasties Latvijā un būvizstrādājumu, konstrukciju, iekārtu, un citu būvdarbu līguma izpildei nepieciešamo lietu vai pakalpojumu piegādes kavēšanos vai atcelšanu.

Tāpat Partnerība aicina noteikt, ja būvkomersants īslaicīgi nespēj pildīt kādu no publiskā būvdarbu līgumā noteiktajām saistībām vai saistību izpilde tiek kavēta (tai skaitā, būvdarbu tempa samazināšanās) augstāk minēto apstākļu dēļ, tad galvenais būvdarbu veicējs ir tiesīgs prasīt:

• apturēt būvdarbu izpildi, ja to veikšana samazinātā tempā ir ekonomiski nepamatota, un prasīt termiņa pagarinājumu par jebkuru šādu kavējumu;
• prasīt tāmē norādīto virsizdevumu kompensāciju, kura jāiekļauj līguma cenā, par faktiskajām izmaksām, kas radušās saistībā ar termiņa pagarinājumu nepārvaramas varas apstākļu iestāšanās rezultātā.

Ierosinājumi attiecībā uz finansējumu un finanšu garantijām

Lai būvdarbu izpilde neapstātos pilnībā, šobrīd jo īpaši ir nepieciešams būvkomersantiem nodrošināt ātru naudas plūsmu starp pasūtītāju, galveno būvdarbu veicēju un apakšuzņēmējiem, kā arī pieeju bezprocentu ārkārtas aizdevumiem naudas plūsmas nodrošināšanai. Līdz ar to, papildus jau ieviestajiem atbalsta pasākumiem Covid-19 seku mazināšanai, nepieciešams publisko būvdarbu līgumu izpildē:

• vienkāršot procesu ikmēneša maksājumu pieteikumu izskatīšanai, kā arī noteikt, ka būvdarbu pieņemšana un samaksa par pieņemtajiem darbiem jāveic desmit dienu laikā pēc darbu izpildes un attiecīga paziņojuma iesniegšanas pasūtītājam.

Šis noteikums jo īpaši svarīgs ir apakšuzņēmējiem, kuru vidū galvenokārt ir mazie un vidējie būvkomersanti, jo galvenais būvdarbu veicējs var norēķināties ar viņiem tikai brīdī, kad samaksu ir veicis pasūtītājs.

Papildus jau ieviestiem valsts finanšu atbalsta instrumentiem, ģenerālbūvniecības pakalpojumu sniedzēju finanšu stabilizācijai būtu nepieciešams:

• izveidot jaunus ALTUM finanšu nodrošinājumu pakalpojumus, būvniecības līgumu izpildes un garantijas laika nodrošinājumus;
• visiem valsts investīciju projektiem nekavējoties piešķirt papildu finansējumu, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām papildus izmaksām būvkomersantiem.

Šie pasākumi nepieciešami, lai būvuzņēmējs spētu noturēt pietiekamu naudas plūsmu un resursus, un turpinātu iesāktos projektus, un būtu gatavi jauniem valsts pasūtījumiem.

Esošajā situācijā reāls atbalsts būtu arī esošo līgumu noteikumu pārskatīšana, kur noteikt, ka līguma izpildes nodrošinājumu kopējais apmērs, saskaņā ar Latvijas Būvniecības padomes apstiprinātajām rekomendācijām, būvdarbu laikā nedrīkst pārsniegt 10% no līguma summas, bet garantijas laikā – 5% no līguma summas. Minētais noteikums ļautu būvkomersantiem mazināt uzņemtās saistības pret bankām un atbrīvotos finanšu resursi jaunu projektu realizēšanā. Līdz ar to pieaugtu arī būvkomersantu skaits, kas spētu piedalīties izsludinātajos publiskajos iepirkumos. Partnerība arī rosina projektēšanas līgumos, kā arī apvienotajos projektēšanas un būvniecības līgumos paredzēt avansu un starpmaksājumus, kas attiektos uz projektēšanas stadiju.

Priekšlikumi attiecībā uz publisko būvdarbu iepirkumu palielināšanu un organizēšanu

Lai gan šobrīd būvdarbu izpilde ir apgrūtināta, veiksmīgi apkarojot Covid–19, pastāv ļoti liela iespējamība, ka traucējumi būs īslaicīgi. Līdz ar to no valsts puses svarīgi nozarei dot signālu, ka esošie būvdarbi netiks apturēti, kā arī tiks izsludināti jauni būvniecības iepirkumi, tai skaitā, tie, kuri iepriekš tika atlikti sakarā ar fiskālās disciplīnas noteikumiem.

Ņemot vērā apstākli, ka šogad, piemēram, ceļu būvē ir ievērojamas neizmantotas jaudas un energoresursu cenas ir zemākās pēdējos divdesmit gados, šobrīd pastāv iespēja gan atbalstīt nozari, gan uzlabot valsts un reģionālo ceļu stāvokli, gan uzsākt jaunus civilās būvniecības projektus. Parterība iesaka veikt šādus pasākumus:

• definēt publiskā sektora aktuālos 2020. gada finanšu mērķus attiecībā uz valsts, pašvaldību un ES fondu projektu apjomiem, kuri saistīti ar būvniecību;
• piesaistīt publiskam sektoram papildu finansējumu investīcijām, kuras saistītas ar būvniecību. Minimālais apjoms 2020. gadā būtu 500 miljoni euro jauniem būvniecības iepirkumiem, definējot vēlamo būvniecības objektu un noslēgto līgumu skaitu;
• nepieciešams attīstīt e-iepirkumu sistēmu www.eis.gov.lv un veicināt paātrinātu iepriekš plānoto projektēšanas iepirkumu virzību. Lai to panāktu būtu nepieciešams izmantot ārkārtas situācijai piemērotus Publisko iepirkumu likumā paredzētos sarunu formātus un samazināt birokrātisko slogu konkursu piedāvājumu iesniedzējiem;
• veicināt apvienotos projektēšanas un būvdarbu līgumus, kas jau 2020. gadā dotu iespēju uzsākt darbu un ļautu apgūt lielākus finanšu resursus īsākos termiņos.

Saskaņā ar Partnerības veiktajiem aprēķiniem, palielinot publisko finansējuma apjomu, valsts lielāko daļu no investētās naudas 12 mēnešu laikā saņemtu atpakaļ nodokļu veidā, un darba algās izmaksātie eiro ātri atgrieztos Latvijas ekonomikas apritē. Savukārt, ja būvniecības nozarē atkārtosies straujais kritums, kas tika novērots 2016. gadā, ciestu ne tikai nozare, bet visa tautsaimniecība kopumā.