Latvijas būvnieki

Konferencē Ēnu ekonomikas indekss būvniecībā 2019 eksperti diskutēja par to, kā investīcijas būvniecībā var stimulēt ekonomiku tās lejupslīdes laikā, ko izraisījusi Covid-19 pandēmija.

Konferences ievadā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādīja:

“Nozares ministrija strādā, lai šajos apstākļos sildītu ekonomiku caur būvniecības nozari. Tiek lemts par papildu līdzekļu nepieciešamību ēku siltināšanas programmai, tāpat arī notiek diskusijas par nopietnu būvniecības projektu īstenošanu. Šajā laikā redzam, ka būvniecība ir tas kanāls, caur kuru varam iepludināt naudu. Būvniecība ir spējīga nodarbināt cilvēkus, kuri ir zaudējuši darbu. Uzsāktā būvniecība nebeigsies, un svarīgi, ka spēsim publiskos iepirkumus mobilizēt un realizēt ātri. Viss, kas jau ir procesā, to nedrīkstam apstādināt.”

Finanšu ministra padomnieks Ints Dālderis, uzrunājot konferences dalībniekus uzsvēra:

“Būvniecības nozare ir viena no nozīmīgākajām ekonomikas attīstības nozarēm. Šajā saspringtajā laikā aktīvi domājam, kā vēl novirzīt papildus līdzekļus būvniecības projektiem jau šajā sezonā, un kādos virzienos. Turpinām darbu pie ES fondu pārdales, kas ļaus palielināt pasūtījumu portfeļus gan pašvaldībām, gan valsts institūcijām.”

Pateicamies visiem diskusijas dalībniekiem:

Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

Jānis Hermanis, LDDK finanšu un nodokļu eksperts

Jānis Ošlejs, ekonomists un uzņēmējs

Maija Baltgalve, SIA Arčers valdes locekle

Mārtiņš Vanags, Latvijas Nekustamā īpašuma attīstītāju alianses valdes priekšsēdētājs,

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība vadītājs

Arnis Sauka, SSE Riga profesors, pētījuma autors

Galvenie secinājumi:

• Būvniecības nozare aicina pārtraukt ES fondu investīcijas, kas paredzētas valstij būtiskiem infrastruktūras objektiem, izlietot citiem mērķiem;
• Nozare ir apliecinājusi, ka tuvākajos 12 mēnešos tā spēj uzņemt papildu investīcijas 500 miljonu eiro apmērā, kas ieplūstu no papildus publiskā pasūtījuma. Tas palielinātu ietekmi uz iekšzemes koproduktu pat līdz 20% caur saistītām nozarēm kā būvmateriālu ražošana, nekustamo īpašumu darījumi, projektēšanas pakalpojumi u.c.
• Nozare krituma un kāpuma periodos spēj radīt lielu ietekmi uz darba tirgu un migrāciju. Papildu investīcijas pozitīvi ietekmēs darba tirgu, uzturot ekonomisko aktivitāti un novēršot darbaspēka aizplūšanu uz citām ES valstīm;
• Veicot investīcijas būvniecībā, ātri iespējams veicināt patēriņu kopējā ekonomikā, tādejādi stabilizējot tautsaimniecību;
• Izraugoties jomas, kur investēt, valdībai būtu jāskatās uz tādiem ieguldījumiem, kas veicinātu eksporta preču un pakalpojumu ražošanu, tāpat jāatbalsta nekustamā īpašuma attīstītāju un komercsektora investīciju pieaugums.

Konferences video partnerības Facebook lapā šeit: https://www.facebook.com/BuvuznemejuPartneriba/videos/643328553183431/

03:02 Partnerības vadītāja Ginta Miķelsona uzruna

06:07 Ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga uzruna

9:07 Prezentācija par pētījuma rezultātiem, SSE Riga prof. Arnis Sauka

30:20 Ieva Jaunzeme, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore

44:10 Ints Dālderis, finanšu ministra padomnieks

49:00 Būvniecības attīstības prioritātes 2020-2030, Gints Miķelsons

1:01:00 Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore

1:12:10 Jānis Hermanis, LDDK finanšu un nodokļu eksperts

1:21:00 Diskusija

2:06:00 Noslēgums, kopsavilkums