Savākts nepieciešamais parakstu apjoms būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai

Image for Savākts nepieciešamais parakstu apjoms būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir savākusi nepieciešamo parakstu apjomu būvniecības ģenerālvienošanās noslēgšanai, paredzot būvniecībā noteikt minimālo bruto algu 780 eiro apmērā. Līdz šī gada 13.septembrim būvniecības ģenerālvienošanos ir atbalstījuši 278 būvniecības uzņēmumi ar 718 miljonus eiro lielu apgrozījumu. Atbilstoši likumam tas ir pietiekams atbalsts, lai ģenerālvienošanās kļūtu saistoša visai būvniecības nozarei.

Lai ģenerālvienošanos varētu publicēt “Latvijas Vēstnesī” un tā stātos spēkā, Saeimai ir jāpieņem izmaiņas Darba likumā. Grozījumi paredz nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos tiek būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt iespēju vienoties par virsstundu apmaksas apmēru. Ģenerālvienošanās noteikumi kļūs saistoši visai nozarei 6 mēnešiem pēc oficiālās publikācijas “Latvijas Vēstnesī”. Vēl 6 mēnešus pēc ģenerālvienošanās spēkā stāšanās būs iespēja piemērot pārejas periodu, nosakot minimālo algu 650 eiro apmērā.

Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja: “Svarīgākais jautājums, kāpēc uzņēmēji ir atbalstījuši ģenerālvienošanos, ir būvniecības nozares konkurētspēja un produktivitāte. Mēs nevaram ilgstoši balstīties uz mazkvalificētu un lētu darbaspēku, jo uzņēmumiem jāspēj konkurēt ne tikai Latvijas mērogā, bet arī Baltijas un Skandināvijas valstīs. Šobrīd 278 būvniecības uzņēmumi jeb puse no nozares ir pateikusi “jā” ne tikai minimālās algas celšanai, bet arī jaunam attīstības līmenim būvniecībā. Nozare šobrīd no savas puses ir izdarījusi visu, līdz ar to tālākos soļus jāsper Saeimai, lai pēc iespējas drīz ģenerālvienošanās varētu stāties spēkā.”

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore: “Šis ir vēsturisks brīdis ne tikai būvniecības nozarei, bet visai sabiedrībai. Būvniecības ģenerālvienošanās piemērs apliecina, ka mēs kā sabiedrība esam nonākuši jaunā attīstības līmenī, jo nozarēm būtiskus jautājumus spējam izlemt savstarpējās sarunās. Ne visu ir jānosaka Ministru kabineta noteikumiem, jo tieši katra nozare vislabāk zina, kas tai ir nepieciešams. Novēlu arī citām nozarēm, kuras ir vērojušas šo procesu, sekot šim piemēram un aktīvi līdzdarboties uzņēmējdarbības vides sakārtošanā!”

Egils Baldzēns, Latvijas Brīvo Arodbiedrību Savienības priekšsēdētājs: “Sociālie partneri – Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrība un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība kopā ar valdības ministriem Nacionālajā trīspusējā sadarbības padomē savu mājas darbu ir paveikuši pilnā apjomā. Tagad šis darbs saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē sekmīgi un līdz galam šajā priekšvēlēšanu laikā ir jāpaveic Saeimai, lai citas nozares, kuras jau ir starta pozīcijā, varētu uzsākt virzību uz vispārsaistošas ģenerālvienošanās noslēgšanu. Tas nozīmē, ka būtiski samazināsies ēnu ekonomika un aplokšņu algas un ka nozarē tiks panākta augstāka darba samaksa, drošas sociālās garantijas darbiniekiem, būs vairāk nodokļu ieņēmumu valsts budžetā un lielāka darba elastība. Uzskatām, ka iecerētie grozījumi Darba likumā saistībā ar ģenerālvienošanos nozarē atbilst visām tiesību normām.”

Mārtiņš Dunskis, Latvijas Būvniecības nozares arodbiedrības priekšsēdētājas vietnieks: “Divu gadu laikā darba devēji un arodbiedrība mērķtiecīgi ir gājuši uz vienotu Ģenerālvienošanās saturu, kas būtiski mainīs nodarbinātības vidi būvniecībā. Gandrīz divas reizes lielāka minimālā alga, kas vairāk atbildīs tam, ko jau šobrīd nozarē strādājošie saņem. Piemaksa par kvalifikāciju, atlīdzinot tiem, kas jau ir ieguldījuši savā profesionalitātē un mudinās citus darīt to pašu. Nozarē ir panākts kompromisa saistībā ar virsstundu apmaksu. Šādi nozare pati sevi sāktu regulēt, tāpat, kā to dara mūsu ziemeļvalstu kaimiņi.”

Gandrīz puse ģenerālvienošanās parakstītāju (44%) ir uzņēmumi reģionos, savukārt 56% ir Rīgas un Pierīgas būvniecības uzņēmumi. 59% koplīguma parakstītāju ir uzņēmumi, kuru apgrozījums ir mazāks par 1 miljonu eiro, savukārt tikai 11% no koplīguma parakstītājiem ir uzņēmumi ar apgrozījumu virs 10 miljoniem.

Ģenerālvienošanās par minimālo algu ir kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas nozīmīgākā reforma būvniecības nozarē, kuras mērķis ir stiprināt Latvijas būvuzņēmēju konkurētspēju, mazināt ēnu ekonomiku un nodrošināt būvniecībā nodarbināto tiesību aizsardzību. Tās īstenošanu virzījusi Latvijas Būvuzņēmēju partnerība sadarbībā ar arodbiedrībām un citām darba devēju organizācijām.

Vienlaikus būvniecības uzņēmumi aizvien ir aicināti parakstīt būvniecības ģenerālvienošanos. To iespējams izdarīt Latvijas Būvuzņēmēju partnerības birojā Elizabetes ielā 85a/1, Berga Bazārā, Rīgā. Jautājumu gadījumā aicinām rakstīt uz sintija.silina@latvijasbuvnieki.lv.

Ģenerālvienošanās parakstītāju saraksts.