Grozījumi Būvniecības likumā

Image for Grozījumi Būvniecības likumā

Lai atvieglotu būvniecības procesu un veicinātu būvniecības nozares kopējo attīstību Latvijā, nepieciešami apjomīgi grozījumi Būvniecības likumā, kurā kopš tā stāšanās spēkā 2014.gada nogalē konstatētas virkne nepilnību.

Kā daži no būtiskākajiem trūkumiem Būvniecības likumā jāmin birokrātiskā kārtība būvprojektu apstiprināšanai un objektu nodošanai ekspluatācijā. Nozīmīga problēma ir arī atbildību sadalījums starp būvniecības procesā iesaistītajām personām, kas likuma īstenošanas posmā pieļauj dažādas interpretācijas.

Šī iemesla dēļ 2016.gadā Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa, kurā darbojas arī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Būvinženieru savienība un Latvijas Pašvaldību savienība, uzsākusi darbu pie vērienīgām likuma izmaiņām.

Līdz šim paveiktais

2017.gada 22.jūnijā Saeima spēra pirmos soļus būvniecības procesa efektivitātes uzlabošanā un administratīvā sloga mazināšanā, pieņemot virkni grozījumus Būvniecības likumā, kuri spēkā stājās 10.jūlijā.

Šo grozījumu būtiskākais ieguvums nozarei ir paplašinātas un skaidri definētas iespējas atkāpēm no būvnormatīvu tehniskajām prasībām. Jaunais būvniecības regulējums nosaka arī atvieglotas prasības izmaiņām būvniecības iecerē un izmaiņu veikšanai būvdarbu laikā, turklāt vienkāršoti nosacījumi grozījumu izdarīšanai būvprojektā projektēšanas un būvdarbu laikā.

Tāpat ar šiem grozījumiem mazināta birokrātija militārajiem un nacionālajiem interešu objektiem, lai neaizkavētu valstij nozīmīgu objektu būvniecību. Atvieglots arī sadarbības process ar valsts iestādēm, veicinot iespējas dokumentus iesniegt elektroniskā veidā Būvniecības informācijas sistēmā.

Turpmākie uzdevumi

Šobrīd turpinās darbs pie tālākajiem grozījumiem Būvniecības likumā, kuri to pieņemšanas gadījumā risinās sekojošus jautājumus:

– noteiks atbildības sadalījumu starp būvniecības procesa dalībniekiem, būvvaldi un Būvniecības valsts kontroles biroju;
– noteiks pašvaldību vietējo būvvalžu kompetenci, veicinot vienotas prakses izveidi visā Latvijas teritorijā;
– noteiks plašāku pasūtītāja atbildību;
– nodalīs uzņēmuma (juridiskās personas) un sertificēto būvspeciālistu atbildību;
– vienkāršos būvniecības ierosināšanas un būvprojekta saskaņošanas procesu;
– samazinās būvatļaujas saņemšanas un būvprojekta saskaņošanas termiņu.

Minētie grozījumi patlaban tiek apspriesti Ekonomikas ministrijas izveidotajā darba grupā. To tālāka virzīšana Ministru kabinetā iecerēta 2017.gada rudenī.