Ģenerālvienošanās par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē

Image for Ģenerālvienošanās par minimālās algas līmeņiem būvniecības nozarē

Lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru būvniecības nozarē, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība rosina noteikt minimālo algu līmeņus profesijās vai līdzīgu profesiju grupās būvniecībā.

Kas ir minimālo algu līmeņi profesiju grupās?

Minimālo algu līmeņi atbilstoši profesijām vai līdzīgu profesiju grupām tiek noteikti, vērtējot reālo situāciju darba tirgū. Tos var ieviest divos veidos – noslēdzot ģenerālvienošanos vai ar normatīvo aktu regulējuma palīdzību. Partnerība rosinās noteikt ne vien minimālo mēnešalgu, bet arī stundu likmes.

Minimālie algu līmeņi, ja tiek ieviesti Darba likumā noteiktajā kārtībā, noslēdzot ģenerālvienošanos starp darba devējiem un darba ņēmējus pārstāvošo organizāciju, iegūst obligāto raksturu un attiecas uz visiem nozarē attiecīgajās profesijās strādājošiem. Proti, darba devējam ir pienākums maksāt darbiniekam atalgojumu, kas nav mazāks par attiecīgai profesijai ar ģenerālvienošanos noteikto atalgojuma līmeni.

Eiropas valstīs minimālo algu līmeņi tiek izmantoti kā efektīvs instruments darbinieku tiesību aizsardzībai, kvalificēta un motivēta darbaspēka atbalstīšanai. Vienlaicīgi minimālo algu līmeņi kalpo cīņai ar ēnu ekonomiku un aplokšņu algām.

Partnerības pozīcija

Būvniecības nozare Latvijā ir ar augstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru, turklāt centrālā problēma ir daļējs atalgojums aploksnē. Lai cīnītos ar šo problēmu, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība rosina normatīvā līmenī noteikt minimālo algu līmeņus atbilstoši profesijām vai līdzīgu profesiju grupām.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka minimālo algu līmeņu noteikšana ne vien samazinās aplokšņu algu īpatsvaru, bet arī dos pozitīvu efektu nozares ilgtermiņa attīstībai.

Ja skatās no darba ņēmēja prizmas, tad pilna nodokļu nomaksa sniedz papildu sociālās garantijas, īpaši nelaimes gadījumu vai darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā. Savukārt, vērtējot priekšlikumu no būvniecības nozares uzņēmumu perspektīvas, tas nodrošinās godīgāku konkurenci. Ieviešot minimālo algu līmeņus nozarē, mazināsies priekšrocības tiem uzņēmumiem, kuri strādā negodprātīgi un maksā aplokšņu algas, līdz ar to spēj piedāvāt zemākas pakalpojuma cenas..

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka minimālo algu līmeņi būtu jāietver kā viens no būvkomersantu klasifikācijas kritērijiem. Nozares uzņēmumi uzskata, ka šie līmeņi būtu jāievieš pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām.

Līdz šim paveiktais

Uzsākot darbu pie ģenerālvienošanās noslēgšanas izvērtēšanas, primārais uzdevums bija sākotnēji apzināt esošo normatīvo regulējumu un līdzšinējo pieredzi šī tiesiskā instrumenta izmantošanā, kā arī izstrādāt minimālās stundu likmes aprēķina metodiku.

2016.gada augustā Partnerība, izveidoja darba grupu, kurā iesaistījās nozares darba devēju organizācijas, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Celtnieku arodbiedrība, kā arī Ekonomikas ministrija, Labklājības ministrija un Valsts ieņēmumu dienests.

Atbilstoši darba grupas secinājumiem un pēc Partnerības iniciatīvas Labklājības ministrija uzsāka darbu pie grozījumiem Darba likumā pilnveidojot normatīvo regulējumu, ar mērķi gan veicināt ģenerālvienošanās noslēgšanu nozarē, gan arī novērst iespējamās neskaidrības tās izpildē.

Darba likuma grozījumi tika apstiprināt Ministru kabinetā šā gada 27.jūnijā, un šobrīd Saeimā tiek skatīti pirmajā lasījumā.

Darba likuma grozījumi paredz:

  1. ģenerālvienošanās noslēgšanā piedalīties ne tikai darba devēju organizācijām, bet arī brīvi pievienoties atsevišķiem darba devējiem (tādējādi tiek būtiski atvieglota iespēja ģenerālvienošanos noslēgt);
  2. tiek precīzi definēti dati un to avoti, no kuriem tiek aprēķināta priekšnosacījumu izpilde ģenerālvienošanās noslēgšanai (Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotie dati);
  3. samazināt kritēriju – 60% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma – līdz 50%;
  4. ģenerālvienošanās spēkā stāšanās termiņu pēc tās parakstīšanas un izsludināšanas.

Izstrādājot ģenerālvienošanās potenciālo saturu, pirmkārt tika analizēti VID iesniegtie dati par visām profesijām, kuras ir reģistrētas būvniecības nozarē, vidējo darba ņēmēju skaitu un nostrādājām stundām mēnesī, vidējo stundu likumi un darba algu.

Pēc datu analīzes tika sagrupēja visas nozarē reģistrētās profesijas piecos līmeņos atbilstoši to kvalifikācijas prasībām, veikti aprēķinus par minimālajām stundu likmēm profesiju grupās un izstrādāja metodiku katras profesiju grupas minimālās stundu likmes aprēķinam.

Turpmākie uzdevumi

Ģenerālvienošanās mērķis ir nozares darba devēju un arodbiedrības vienošanās par atalgojumu, tādējādi tas ietver arī jautājumus par virsstundu apmaksas kārtību. Ar ģenerālvienošanos būtiski ceļot minimālo algu nozarē, jautājums par virsstundas apmaksas kārtību būtu atstājams pušu vienošanās ziņā, ievērojot gan darbinieku ieguvumus, gan darba devēju izmaksas ceļot minimālo atalgojumu.

Partnerība ir izteikusi priekšlikumu iekļaut Darba likumā normu, kura paredz, ka, slēdzot ģenerālvienošanos, puses var vienoties par citu virsstundu apmaksas apmēru un kārtību, ja ar ģenerālvienošanos nozarē alga tiek noteikta būtiski lielāka par valstī noteikto.

Labklājības ministrijas sagatavotie Darba likuma grozījumi paredz, ka turpmāk darbiniekam, kuri veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā. Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā (Darba likuma šā brīža redakcija paredz 100% likmes apmaksu sākot ar pirmo virsstundu).

Partnerība ir izteikusi priekšlikumu, ka ģenerālvienošanās var paredzēt citu virsstundu apmaksas kārtību nekā tas ir noteikts ar likumu, ja ar ģenerālvienošanos nozarē minimālā alga tiek noteikta būtiski lielāka nekā valstī noteiktā.

Motivācijas programma

Partnerība sarunās ar Ministru prezidentu un atbildīgajām ministrijām ir izteikusi lūgumu izvērtēt iespēju izstrādāt motivācijas programmu tiem uzņēmumiem, kuri piedalīsies ģenerālvienošanās noslēgšanā.

Ņemot vērā katras atbildīgās ministrijas – Finanšu, Ekonomikas, Labklājības – kompetenci un pieejamos instrumentus, motivācijas programma saturiski varētu apvienot dažādus pasākumus, kuri būtu vērsti, piemēram, uz administratīvā sloga mazināšanu, vai jebkāda cita veida atbalstu, kuri jūtami uzlabotu uzņēmumu komercdarbību un sadarbību ar valsts institūcijām.

Partnerības ieskatā un kā iespējamie motivācijas instrumenti ir izvērtējami publiskais iepirkums, nodokļu administrēšanas process, darba devēju attaisnotie uzdevumi, tiesības veikt atsevišķus būvniecības darbus, kritēriji būvkomersantu klasifikatorā, kā arī uzraugošo iestāžu kontroles pasākumu atvieglošana.