BŪVNIECĪBAS NOZARES RĀDĪTĀJI

Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā – tās īpatsvars pēc pievienotās vērtības sasniedz 5,9%; tajā ir aizņemti 6,4% no kopējā darbvietu skaita; tās pienesums Latvijas budžetā ir 2,3% no visiem nodokļu ieņēmumiem.

Būvniecības pievienotā vērtība* un starppatēriņš** / miljardi EUR

Būvniecības nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijā šobrīd sasniedz 1,4 miljardus eiro gadā, savukārt nozares starppatēriņš ir trīs reizes lielāks un sasniedz 3,8 miljardus eiro gadā. Būvniecības nozares loma Latvijas ekonomikā – īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā – šobrīd sasniedz 5,9 %. Vēsturiski šis rādītājs ir svārstījies robežās no 5 līdz 10 %, strauji pieaugot laika periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un pēc tam samazinoties ekonomiskās krīzes rezultātā. Būvniecības nozares īpatsvars pēc starppatēriņa šobrīd sasniedz 13,7 %. Lielākā daļa no Latvijas būvniecības nozares apkalpo vietējo tirgu, tādējādi tā ir cieši savstarpēji saistīta ar kopējām investīcijām tautsaimniecībā, raksturojot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu un nākotnes novērtējumu.

 

Būvniecības apjoma indeksi / 2000. = 100

Būvniecības apjoms Eiropas valstīs kopš 2000.gada ir būtiski mainījies. Īpaši straujš tā pieaugums ir bijis Baltijas valstīs, kur tas līdz 2008. gadam pieauga 2–3 reizes – to veicināja gan ES struktūrfondu izmantošanas pieaugums, gan arī intensīva kreditēšana un nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Turpmākajos gados būvniecības apjoms samazinājās apmēram par pusi. Līdzīgs būvniecības kāpums un kritums bija ne tikai Baltijā, bet arī Dienvideiropas valstīs un Īrijā, kur straujai nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei sekoja kritums un stagnācija vairāku gadu garumā. Vēlāk būvniecības apjoms pakāpeniski atsāka palielināties, taču (valsts un privātajā sektorā) uzkrātā parādu sloga dēļ tas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes. Tāpēc pēdējos gados būvniecības nozares attīstību (jo īpaši Baltijas valstīs) lielākā mērā ietekmē ES fondu pieejamība.

 

Scenāriji: ES finansēto publisko investīciju apjoms Latvijā / miljoni EUR

Finanšu ministrijas (FM) apkopotā informācija liecina, ka krītošo iepriekšējā plānošanas perioda ES fondu finansējumu tuvākajos gados pakāpeniski aizstās pieaugošs 2014.–2020.gada plānošanas perioda finansējums. Tā rezultātā ES finansējums publiskajām investīcijām līdz 2023. gadam var atgriezties tuvu iepriekšējam līmenim. FM pieļauj iespēju, ka Brexit dēļ iecerētais apjoms varētu samazināties par 15–20 %, bet pesimistiskajā scenārijā – par 30 %, tomēr kopumā nav pamata runāt, ka ES fondi Latvijai vairs nebūs pieejami. ES finansēto publisko investīciju apjoms no jauna varētu samazināties 2024./2025.gadā, kad notiks pāreja uz nākamo plānošanas periodu, tāpēc līdz šim termiņam būtu vēlams atrast citus alternatīvos pasūtījumu avotus, lai nozares attīstība būtu vienmērīga un bez straujiem kritumiem.

 

Sezonāli izlīdzināti būvniecības produkcijas indeksi / 2010. = 100

2000.–2007.gadā būvniecības kopējais apjoms palielinājās 2 reizes, tostarp ēku būvniecība – gandrīz 3 reizes. Šajā periodā būvniecība bija viena no visstraujāk augošajām nozarēm Latvijā, jo reizē ar iestāšanos ES notika palielināta ārvalstu finansējuma ieplūde Latvijas tautsaimniecībā, radot augošu pieprasījumu. Savukārt 2008.–2010.gadā, kad iestājās ekonomikas krīze un samazinājās pieejamais finansējums, nozare piedzīvoja ievērojamu kritumu. Kopš 2011. gada, kad Latvijas ekonomikā atsākās izaugsme, būvniecības apjoms atkal sāka palielināties, tomēr 2015./2016.gadā nozares aktivitāte samazinājās, jo vispirms samazinājās ēku būvniecība, bet pēc tam ievērojami nokritās arī inženierbūvju apjoms. Kopš 2016. gada nogales būvniecībā atkal ir atsākusies strauja attīstība, kas lielā mērā ir saistīta ar darba atsākšanos ES struktūrfondu finansētu projektos, kā arī vairākiem lieliem būvniecības objektiem.

 

Būvdarbu apjoms (jaunā būvniecība un remontdarbi), faktiskajās cenās / miljoni EUR

Būvniecības kopējais apjoms ietver trīs galvenās sastāvdaļas: dzīvojamo ēku būvniecību, nedzīvojamo ēku būvniecību un inženierbūvju būvniecību. Lielākā sastāvdaļa ir inženierbūves (autoceļi, ielas, tilti, ostas u.c.), kuru īpatsvars nozares kopējā apjomā šobrīd ir 44,1% un ko galvenokārt ietekmē publiskais pasūtījums un ES finansējuma pieejamība. Otrā lielākā sastāvdaļa ir nedzīvojamo ēku (biroju, viesnīcu, ražotņu, skolu, slimnīcu) būvniecība, kuras īpatsvars ir 43,5% un ko ietekmē gan publiskā, gan uzņēmējdarbības sektora pasūtījums. Savukārt dzīvojamo ēku būvniecība, kuras īpatsvars ir 12,4%, ir atkarīga galvenokārt no mājsaimniecību pieprasījuma.

 

Aizņemto darbvietu skaits būvniecībā un tās apakšnozarēs

Būvniecība ir 7. lielākais darba devējs starp Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tajā šobrīd ir aizņemti apmēram 60 tūkstoši darbvietu jeb 6,4 % no kopējā darbvietu skaita. Nozarei ir raksturīga ļoti izteikta sezonalitāte, kuras ietekmē atšķirība starp darba vietu skaitu vasarā un ziemā var sasniegt 10 tūkstošus – tas savukārt ietekmē Latvijas kopējā bezdarba līmeņa svārstības par aptuveni 1 procentpunktu. Lielākā daļa (apmēram 24 tūkstoši) būvniecībā strādājošo ir nodarbināta specializētajos būvdarbos, veicot ēku nojaukšanu un būvlaukumu sagatavošanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, cauruļvadu uzstādīšanu un būvdarbu pabeigšanu. Apmēram 20 tūkstoši ir nodarbināti ēku būvniecībā, ieskaitot projektu izstrādi. Savukārt 13 tūkstoši aizņemto darba vietu ir inženierbūvniecībā, kurā ir ietverta ceļu un dzelzceļu, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība.

 

Būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupās / 2010.gads = 100

Būvniecības nozares izmaksas laikā no 2013. līdz 2016.gadam ir bijušas samērā stabilas, taču tad tās sākušas palielināties, tostarp pakāpeniski mainoties arī to struktūrai. Personāla izmaksu īpatsvars nozares uzņēmumu apgrozījumā laika periodā no 2011. līdz 2016.gadam ir palielinājies no 10,6 % līdz 17,7 %. Strādājošo atalgojums ir visstraujāk augošā būvniecības izmaksu sastāvdaļa – to ietekmē ne tikai kopējā atalgojuma izaugsmes tendence Latvijas tautsaimniecībā, bet arī stingrākas Publisko iepirkumu likuma prasības un cīņa pret aplokšņu algām nozarē. Kopš 2017.gada pieaug arī būvmateriālu izmaksas un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai, jo līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi (ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs) palielinās pieprasījums pēc būvmateriāliem un sadārdzinās energoresursi.

 

Produktivitāte uz vienu strādājošo būvniecības nozarē tūkstoši EUR

Būvniecības nozarē produktivitāte uz vienu darbinieku Latvijā ir trešā zemākā starp ES valstīm. Produktivitātes atšķirības ietekmē dažāds valstu labklājības līmenis – jo bagātāka ir valsts, jo lielāka ir pasūtījumu vērtība un izcenojumi par darbu. Citās Eiropas valstīs augstāku produktivitāti nodrošina arī labāka darba organizācija, augstāks darbinieku kvalifikācijas un tehnoloģiskā nodrošinājuma līmenis. Tāpat produktivitāte ir cieši saistīta ar atalgojumu, ko vairākās valstīs reglamentē stingras minimāli izpildāmās prasības. Tādējādi būvniecības darbinieks, kurš iepriekš ir strādājis Latvijā, pēc aizbraukšanas, piemēram, uz Zviedriju, Vāciju vai citu valsti, var ievērojami paaugstināt produktivitāti, pildot līdzīgu darbu.

 

Būvniecībā strādājošo uzņēmumu skaits dalījumā pēc nodarbināto skaita

Kopējais būvniecībā strādājošo uzņēmumu skaits kopš 2011.gada palielinās, un 2016.gadā tas sasniedza 11,6 tūkstošus. Kopējā uzņēmumu skaita izmaiņas nozarē notiek galvenokārt uz mikrouzņēmumu (darbinieku skaits – līdz 9) rēķina: tie galvenokārt darbojas kā apakšuzņēmēji, un to skaits 4 gadu laikā ir gandrīz divkāršojies. Savukārt būvniecības uzņēmumu skaits pārējās darbinieku skaita grupās ir samērā stabils. Ir jāatzīmē, ka atkarībā no uzņēmumu lieluma būtiski atšķiras produktivitāte (pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto) nozarē, piemēram, lielajos būvniecības uzņēmumos (darbinieku skaits – sākot ar 250) produktivitāte var būt aptuveni 3 reizes lielāka nekā mikrouzņēmumos (darbinieku skaits – līdz 9).

 

Būvniecības pakalpojumu eksports un imports / miljoni EUR

Būvniecības nozare lielāko daļu veikto darbu izpilda iekšējā tirgū, tādējādi būdama ļoti atkarīga no vietējās ekonomikas situācijas. Tomēr noteikta daļa darbu tiek veikta arī ārpus valsts, palīdzot gan nodrošināt papildu ieņēmumus, gan diversificēt riskus ekonomikas lejupslīdes gadījumā. Latvijas būvniecības nozares eksporta apjoms pēdējās desmitgades laikā ir palielinājies, un 2017.gadā tas sasniedza 267 miljonus eiro; Baltijas kaimiņvalstu vidū tas ir zemākais rādītājs. No otras puses, Latvijā pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies būvniecības pakalpojumu importa apjoms, kas 2017.gadā bija tikai 42 miljoni eiro. Tādējādi būvniecības pakalpojumu starptautiskā bilance (eksports mīnus imports) Latvijā kopš 2010.gada ir pozitīva.

 

Būvniecības nozares maksājumi budžetā miljoni EUR

Būvniecība nodrošina svarīgu pienesumu valsts budžetam – nozares uzņēmumi nodokļos samaksā aptuveni 200 miljonus eiro gadā; šie maksājumi 2017.gadā veidoja 2,3 % Latvijas kopbudžeta ieņēmumu. Šīs iemaksas ir samērojamas ar budžeta izdevumiem atsevišķām valstij nozīmīgām funkcijām vai nozarēm, piemēram, finansējumu atpūtai un kultūrai (2018.gadā – 198 miljoni eiro) vai policijai (174 miljoni eiro). Kopš 2012.gada nozares samaksātie nodokļi pakāpeniski samazinājušies, kas ir skaidrojams ar pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas pieaugumu. Lielākos būvniecības uzņēmumu maksājumus budžetā veido darbaspēka nodokļi (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – IIN, mikrouzņēmumu nodoklis – MUN) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN).

 

Publiskie un privātie pasūtījumi

Kopš 2016. gada nogales būvniecībā ir atsākusies strauja attīstība,kas lielā mērā ir saistīta ar ES struktūrfondu apguvi, kā arī arvairākiem lieliem būvniecības objektiem. Aptuveni puse no būvniecības apjoma Latvijā tiek veikta, izmantojot publisko finansējumu. Tas pārsvarā ietver inženierbūves un sabiedriskas nozīmes ēkas — izglītības un veselības aprūpes iestādes, muzejus u.tml.