Latvijas būvnieki

Pēc jaunākajiem Eurostat datiem, Latvijā būvniecības izmaksas ir viszemākās starp Baltijas valstīm un ievērojami zemākas nekā Eiropas Savienībā vidēji. Savukārt Ziemeļvalstīs un Vācijā būvniecības cenu līmenis ir apmēram 2,5 reizes augstāks nekā Latvijā.

Būvniecības cenu līmenis valstī 2018. gadā bija 66,7% jeb divas trešdaļas no Eiropas Savienības vidējā rādītāja un zemākais starp Baltijas valstīm. Nedaudz augstāks izmaksu līmenis ir Lietuvai, kas ir 67,1%. Savukārt Igaunijā būvniecības izmaksas ir par 10,4% lielākas nekā Latvijā, sasniedzot 73,6%. Kā iepriekš tika ziņots, Latvijā būvniecības izmaksas pēdējos gados patstāvīgi aug, 2018. gadā tām palielinoties par 5,6 procentpunktiem.

“Būvniecības izmaksas pakāpeniski aug gandrīz visā Eiropas Savienībā. Latvijā līdzīgi kā citās valstīs izmaksas palielinās vairāku faktoru dēļ, tajā skaitā to ietekmē nozares iziešana no ēnu ekonomikas, darba spēka trūkums, būvmateriālu izmaksu pieaugums, akcīzes nodokļa pieaugums u.c. faktori,” skaidro Anna Upena, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājas pienākumu izpildītāja.

Ņemot vērā, ka lielāko izmaksu daļu veido darbaspēka izmaksas, mazinoties nereģistrētās nodarbinātības un aplokšņu algu īpatsvaram (no 36,3 procentpunktiem 2015. gadā tas noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem 2018. gadā), pieaug arī būvniecības cenas. Tomēr darbaspēka izmaksas palielinās gandrīz visās Eiropas valstīs un Latvijā atalgojums būvniecībā nodarbinātajiem joprojām ir piektais zemākais Eiropas Savienībā – vidēji 9,5 EUR stundā, apsteidzot vien Lietuvu (8,8 EUR), Ungāriju (7,5 EUR), Rumāniju (5,1 EUR) un Bulgāriju (4,2 EUR). Ņemot vērā darbaspēka izmaksas un tā trūkumu visā Eiropā, notiek cenu izlīdzināšanās, lai noturētu un piesaistītu darbaspēku Latvijā.

Līdz ar kopējām tendencēm Latvijas un globālajā ekonomikā, pakāpenisku iziešanu no ēnu ekonomikas un darbaspēka trūkumu, pēc Ekonomikas ministrijas prognozēm būvniecības izmaksas tuvākajos gados turpinās pieaugt. Līdz 2022. gadam tās palielināsies vidēji par 4,31 procentpunktiem gadā.

“Nozare šobrīd attīstās pozitīvā virzienā un ceļas arī tās konkurētspēja kā pašmāju, tā ārvalstu tirgos, tādēļ pasūtītājiem, plānojot būvdarbus un izvērtējot būvnieku piedāvājumus, ir jāņem vērā šo kopējo izmaksu pieaugumu tendenci,” saka A. Upena.