Latvijas būvnieki

Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs 

Šobrīd Ekonomikas ministrijas vadībā tiek izstrādāts ekonomikas atveseļošanas plāns, lai rastu labākos ceļus izejai no Covid-19 izraisītās ekonomiskās lejupslīdes. Plāna izstrādes darba grupā iesaistīti arī sociālie partneri, kas liek cerēt, ka dažādu jomu uzņēmēju viedoklis tiks ņemts vērā.

Būvniecības nozare ir viena no jomām, kur darbs līdz ar ārkārtas situācijas ieviešanu 16. martā netika apturēts, bet turpināts, ieviešot piesardzības pasākumus būvobjektos. Kaut arī darbu ietekmēja izejmateriālu piegāžu kavēšanās un ierobežojumi speciālistiem šķērsot robežas, aptuveni 60 tūkstoši tieši nodarbināto būvniecības nozarē Latvijā darbu turpina.

Būvindustrija spēj uzņemt jaunas investīcijas, kas ne tikai stabilizēs visu tautsaimniecību Covid-19 izraisītās lejupslīdes laikā, bet arī nodrošinās vienmērīgu attīstību būvniecības sektoram, neliekot piedzīvot tik raksturīgos “amerikāņu kalniņus” ar strauju izaugsmi dažos gados un atkal kritumu pēc tiem. Tieši tāpēc šajā krīzes situācijas plānā nozare saredz iespējas pārdomātām un jēgpilnām investīcijām, kas risinātu nākotnes publiskās vajadzības – vai tās būtu reģionālās infrastruktūras, ceļu, ostu, veselības, izglītības vai ražošanas attīstības atbalstam.

Primāri būtu jāinvestē projektos, kuriem ir augsta gatavības pakāpe, ietekme uz eksportu un nodarbinātību.

Krīzes situācijā visskaudrāk atklājas iepriekš neizdarītais, un tā ir noticis arī ar būvniecības apjoma prognozi. Sākot šķetināt jautājumu, cik tad publiskais sektors kopumā bija plānojis investēt, viennozīmīgu aprēķinu neizdodas iegūt. Tāpēc aprīlī Latvijas Būvuzņēmēju partnerība apkopoja būvniecības nozares aktuālā pasūtījuma prognozi 2020./2021. gada sezonai, ietverot publisko pasūtījumu, t.sk. ES fondu finansējumu, komercsektora, privātā, mazo un vidējo uzņēmumu un eksporta segmentus.

Prognozes izveidē ņēmām vērā aptaujas datus, ko guvām, aptaujājot būvniecības uzņēmumus, Būvmateriālu ražotāju asociāciju, Nekustamo īpašumu attīstītāju aliansi, kā arī eksportējošos uzņēmumus. Aprēķinos iekļāvām arī Iepirkumu uzraudzības biroja statistiku par martā un aprīlī pārceltajiem termiņiem aptuveni 70 iepirkumiem, kas radīs nobīdi nozares naudas plūsmā.

Iegūtā prognoze liecina, ka kopumā 2020. gadā būvniecībā ir iespējams pat līdz 30% kritums, salīdzinot ar 2019. gadu, bet 2021. gadā kritums var pieaugt vēl par 20%, salīdzinot ar 2020. gadu. Tik apjomīgs kritums radīs lielus zaudējumus gan uzņēmējiem, gan valsts ekonomikai kopumā, jo tas būtiski pārsniedz 15% samazinājumu gadā, kādu nozare var elastīgi izlīdzināt. Šāds apjomu kritums nozīmē, ka nozares apgrozījums šogad var samazināties par 700 miljoniem eiro, ja 2019. gadā tas bija 2,3 mljrd. eiro (pēc CSP datiem).

Tomēr laikā, kad nepieciešama iekšējā tirgus stabilizācija, saņemam satraucošus signālus. No esošajiem ES fondiem aptuveni 500 milj. eiro apjomā, kuri bija paredzēti publiskām infrastruktūras investīcijām, jau 100 milj. eiro tiek pārdalīti krīzes īstermiņa ietekmes izmaksām.

Tajā pašā laikā Satiksmes ministrija jau ir paziņojusi par papildu investīcijām ceļu būvē 75 milj. eiro apmērā, Ekonomikas ministrija ir piedāvājusi investīcijas ēku siltināšanai aptuveni 75 miljonu eiro apjomā, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija plāno ekonomikas atveseļošanas pasākumiem 200 miljonus eiro. Tomēr šajos plānos īsti netop skaidrs, vai finansējuma apjoms ir esošo līdzekļu pārdales rezultātā iegūts palielinājums, vai arī tās ir no jauna piesaistītas investīcijas, kuru kopējam apjomam jābūt vērienīgākam pie plānotā 8% IKP krituma.

Jāņem vērā, ka būvniecībā tieši un saistītās nozarēs tiek nodarbināti aptuveni 100 tūkstoši speciālistu, un kopējais būvnozares un saistīto nozaru nodokļu apjoms ir 500 miljonu eiro gadā. Būvniecība un nekustamo īpašumu un saistītās nozares iekšzemes koproduktu ietekmē pat līdz 20%.

Būvniecības nozare ir gatava uzņemt papildu investīcijas 500 milj. eiro apmērā tuvāko 12 mēnešu laikā. Precīzi definēti valdības investīciju plāni palīdzētu sagatavoties un saplānot nozarei nepieciešamos resursus, kā arī dotu pozitīvu signālu komercinvestoriem. Tas būtu jādara jau šajā būvniecības sezonā, t.i., 2020./2021. gadā.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības redzējumā šobrīd ir nepieciešams:

• ES fondu investīcijas, kas paredzētas valstij būtiskiem infrastruktūras objektiem, nenovirzīt citiem mērķiem;

• noteikt jaunas investīciju programmas, kur publiskiem pasūtītājiem ir pieejami jauni finansējuma avoti;

• veicināt valsts mēroga jaunu, iepriekš atliktu lielo projektu realizāciju. Nosakot projektus, ņemt vērā to ietekmi uz eksportu, darba vietām, klimata pārmaiņām, produktivitāti un ilgtspēju;

• Ekonomikas ministrijas vadībā uzlabot nozares iesaisti krīzes jautājumu risināšanā. Pie viena galda sapulcināt lielākos publiskā un komercsektora nekustamo īpašumu produktu un pakalpojumu pasūtītājus, lai apzinātu esošo situāciju, izveidotu kopīgu izpratni par īstermiņa prognozi, definētu reālo un nepieciešamo investīciju apjomu un uzsāktu sarunas ar Finanšu ministrijas un komercbanku pārstāvjiem par papildu finansējuma piesaisti;

• Ekonomikas ministrijai un Finanšu ministrijai paralēli finanšu piesaistei risināt jautājumus, kā paātrināt investīciju apguvi, piemēram, attiecībā uz publisko iepirkumu, būvniecības regulējumu, Rīgas būvvaldes kapacitāti, importa būvmateriālu aizstāšanu u.c.;

• ar papildu investīcijām novērst darbaspēka aizplūšanu uz citām ES valstīm, izstrādāt nodarbinātības programmas.