Latvijas būvnieki

Latvijas Būvuzņēmēju partnerība kopā ar piecpadsmit nevalstiskajām nozares organizācijām uzskata, ka valsts budžeta projektā 2021. gadam plānotās investīcijas publiskās infrastruktūras attīstībai ir nepietiekamas ekonomikas izaugsmes veicināšanai.

Nozares nevalstiskās organizācijas, kas apvienotas Latvijas Būvniecības padomē, ir nosūtījušas atklātu vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, kā arī Saeimas frakciju vadītājiem par plānotajām investīcijām publiskās infrastruktūras attīstībai 2021. gada valsts budžetā.

Kopš pandēmijas sākuma būvniecības nozares nevalstiskās organizācijas ir atkārtoti uzrunājušas valsts pārvaldes institūcijas ar mērķi palielināt un paātrināt publiskā sektora infrastruktūras investīcijas, lai noturētu būvniecības nozari darboties spējīgu un radītu priekšnosacījumus gan nozares, gan visas tautsaimniecības attīstībai.

Būvniecības sektora stabilu un ilgtspējīgu attīstību var nodrošināt, ja tiek novērsta situācija, kad finansējums būvniecības sektorā ieplūst pārāk krasi un viļņveidīgi, līdz ar to arī neprognozējami. Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomika turpina krist, nekustamo īpašumu attīstītāji ir būtiski samazinājuši (-30%) privāto investīciju apjomus. Šobrīd papildu investīcijas nozarē ienāk tikai valsts un pašvaldību ceļu būvniecībā, kā arī atsevišķos pašvaldību civilās būvniecības projektos. Kopā 2020. gadā valsts publiskajā infrastruktūrā ir papildus investējusi aptuveni 220 miljonus eiro.

Šī gada 26. maijā valdībā tika apstiprināta Stratēģija Latvijai Covid-19 krīzes radīto seku mazināšanai, kas paredz novirzīt 2,2 miljardus eiro ilgtspējīgu publisko infrastruktūras projektu atbalstam, tā stimulējot iekšzemes pieprasījumu un sildot ekonomiku. Savukārt, Valsts budžeta likumprojektā saskaņā ar Finanšu ministrijas (FM) un Ekonomikas ministrijas (EM) (valsts, pašvaldību un publisko kapitālsabiedrību) apkopoto informāciju, publiskās investīcijas nekustamos īpašumos un infrastruktūrā 2021. gadā ir plānotas aptuveni 1 miljarda eiro apmērā.

Dažādās tikšanās un sarunās ar nozares pārstāvjiem virkne ministru – ekonomikas, finanšu, satiksmes, reģionālās attīstības ministri –, Saeimas komisiju vadītāji, deputāti ir pauduši izpratni un atbalstu lielākām valsts sektora investīcijām būvniecības nozarē ekonomiskās aktivitātes veicināšanai. Diemžēl, šī izpratne neatspoguļojas sagatavotajā valsts budžeta projektā.

Ņemot vērā, ka prognozētais kopējais apgrozījuma kritums būvniecībā 2020. gadā būs 10% robežās, kā arī neskaidrās būvniecības apjomu prognozes 2021. gadam, jo esošie projekti noslēdzas, jaunu būvniecības projektu ir maz, bet jauno ES fondu apguve visticamāk sāksies tikai 2022. gadā, ar valsts budžetā paredzēto investīciju apjomu nebūs iespējams sasniegt stratēģijā noteikto.

Tādēļ, ja valsts sektors varētu aizstāt daļu no privātā sektora neveiktajiem ieguldījumiem, kas tiek apturēti ekonomiskās lejupslīdes dēļ, eksporta apjomu samazinājumu un ES fondu periodu pārrāvumu, tad tie kopā būtu vidēji 500 miljoni eiro gadā, ko publiskajam sektoram vajadzētu ieguldīt publiskajā infrastruktūrā kā papildu investīcijas 2021.–2022. gadā. Tas nodrošinātu stabilitāti ceturtajā lielākajā ekonomikas nozarē valstī.

Lai būvniecības nozare attīstītos stabili, bez pārrāvumiem un veicinātu ekonomikas izaugsmi, tad 2021. gadā vien, kā arī turpmākos gadus, ir nepieciešamas vidēji 1,5 miljardu eiro lielas publiskās investīcijas.

Investīcijas nekustamajos īpašumos, infrastruktūrā un būvniecības sektorā ļoti nozīmīgi ietekmē visu Latvijas ekonomiku:

1. Nodokļu ieņēmumi. Būvniecības sektorā strādā vidēji 72 336, jeb aptuveni 8% no visiem nodarbinātajiem Latvijā. Būvniecības sektors nodrošina darbu cilvēkiem saistītajās nozarēs, piemēram, būvmateriālu ražošana, mežrūpniecība, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, nekustamais īpašums, loģistika u.c., kopā vēl dodot darbu aptuveni 40 000 nodarbinātajiem. Nodokļu maksājumi valsts budžetā no saimnieciskās darbības būvniecībā ir tiešā valsts rīcībā. 2019. gadā tie sasniedza 327 miljonus eiro, bet pieskaitot klāt saistītās nozares – kopā aptuveni 500 miljonus eiro.

2. Nodarbinātība. Samazinājums privāto pasūtījumu apjomā un pārrāvums ES fondos nozīmē, ka tas ietekmē aptuveni 20% darba ņēmēju, kas strādā būvniecībā (aptuveni 15 000 darbinieku), un noved pie bezdarba pieauguma, lielākām izmaksām no sociālās apdrošināšanas fonda, kā arī speciālistu aizplūšanu uz citām ES valstīm. Ilgtermiņā tas var radīt lielāku pieprasījumu pēc darbiniekiem no trešajām valstīm. Pieaugot bezdarbam, valsts arī zaudēs nesaņemtos nodokļus ienākuma un sociālā nodokļa veidā valsts budžetā, kas veidotos no aktīvas būvniecības.

3. Ciešā sasaiste ar citām nozarēm. Jāuzsver, ka būtisks ēku un infrastruktūras būvniecības apjoma kritums īpaši ietekmēs vietējo rūpniecību, visvairāk – būvmateriālu ražošanas nozari, negatīvi ietekmējot nodarbinātību arī šajā nozarē. Kā arī negatīvi atsauksies uz tirdzniecības, transporta un nekustamo īpašumu nozares un eksportējošiem būvniecības ražošanas un pakalpojumu uzņēmumiem.

4. Ekonomikas dzinējspēks. Ja tiek palielinātas investīcijas būvniecībā, tad sociālās apdrošināšanas fondā tiek saglabāti līdzekļi, kuri būtu jāizmaksā subsīdijās un pabalstos. Situācijā, kad atbalsts citām nozarēm tiek sniegts subsīdiju veidā un no īpašiem atbalsta fondiem, nav nekāda pamatojuma neizmantot iespējas stimulēt ekonomiku ar papildu investīcijām publiskā infrastruktūrā, kas garantētu ienākumus un pārliecību par rītdienu lielai daļai Latvijas iedzīvotāju. Turklāt, ekonomikas stimulēšanai ar investīciju palīdzību ir multiplikatora efekts, kur katrs investētais 1 eiro, rada 2 eiro apgrozījumu kopējā ekonomikā.

Saeimai, lemjot par budžetu 2021. un turpmākajiem gadiem, jāņem vērā visas iespējas, lai veicinātu nepārtrauktas investīcijas ēku un infrastruktūras būvniecībai un neierobežotu jau uzsākto projektu ieviešanu. Tā ir valsts atbildība un arī iespēja palielināt investīcijas un šādā veidā nodrošināt ātrāku izeju no ekonomiskās lejupslīdes. 

Būvniecības nozare vēlreiz apliecina, ka arī Covid-19 risku laikā nozare ir spējīga darboties un kāpināt apjomus. Nozares ieskatā tuvākos gadus nepastāv bažas par nozares pārkaršanu pie nosacījuma, ja kopējās publiskās investīcijas ir vienmērīgi sadalītas nākamajos 7 gados, un publiskais pasūtījums būtu vidēji 1,5 miljardi eiro gadā, t.sk., arī ES fondu finansējums 2021-2027. gadam.

Par Latvijas Būvniecības padomi

Latvijas Būvniecības padome ir konsultatīva koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt sabiedrības līdzdalību būvniecības politikas izstrādē un īstenošanā. Padome atbilstoši sabiedrības interesēm sniedz Ekonomikas ministrijai un citām nozaru ministrijām priekšlikumus par normatīvo aktu, politikas plānošanas dokumentu, kā arī Eiropas Savienības starptautisko tiesību aktu projektiem, kas skar būvniecības nozari. Padomes sastāvā ir 15 būvniecības nevalstisko organizāciju deleģēti pārstāvji, kuri pārstāv ~ 6000 būvkomersantus un ~ 30000 darba ņēmējus:

 Latvijas Arhitektu savienība,

 Latvijas Būvinženieru savienība,

 Latvijas Ceļu būvētājs,

 Būvmateriālu ražotāju asociācija,

 Latvijas Būvuzņēmēju partnerība,

 Latvijas Būvnieku asociācija,

 Latvijas Ilgtspējīgas Būvniecības padome,

 Latvijas Būvkonstrukciju projektētāju asociācija,

 Latvijas Amatniecības kamera,

 Latvijas Siltuma, gāzes un ūdens tehnoloģijas inženieru savienība,

 Latvijas Būvinspektoru un būvuzraugu asociācija,

 Latvijas Inženierkonsultantu asociācija

 Latvijas Ģeotehniķu savienība

 Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācija

 Transportbūvju inženieru asociācija