Latvijas būvnieki

Ēku būvniecībā arvien aktuālāka kļūst ilgtspējīga un zaļā būvniecība, it īpaši ņemot vērā virzību uz klimata neitralitāti. Līdz ar Eiropas Savienības fondu nākamo periodu, kas sāksies 2022. gadā, svarīgi, lai investīcijas jaunajās ēkās tiktu veiktas saskaņā ar zaļo būvniecību, izpildot zaļā publiskā iepirkuma kritērijus. Turklāt, apvienojot tos ar saimnieciski izdevīgākā iepirkuma principiem, sabiedrība iegūtu ne tikai ilgtspējīgu un videi draudzīgu, bet arī ekonomiski pamatotu rezultātu.

Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja datiem 2021. gadā Latvijā būs veikti kopā aptuveni 3000 projektēšanas un būvdarbu publiskie iepirkumi, no kuriem 11% projektēšanas un 46% būvdarbu tenderiem tika noteikti saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma vērtēšanas kritēriji, pārsvarā gan zemākā cena, kā vienīgais saimnieciski izdevīgākais kritērijs. Savukārt saskaņā ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem 2020. gadā aptuveni 500 iepirkumos tika izmantoti zaļā publiskā iepirkuma kritēriji, pārsvarā ēkas energoefektivitātes līmenis, LED apgaismojums un būvgružu šķirošana.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības ieskatā iepirkumos, kuri tiek vērtēti pēc saimnieciski izdevīgākā principa, būtu vēlams izvirzīt šādus vērtēšanas kritērijus: būvdarbu izmaksas, būvdarbu termiņi, būvdarbu garantijas pakalpojumi, projektu un būvdarbu vadības organizācija un rīki, būvdarbu riska vadība.

Partnerība rekomendē, ka saimnieciski izdevīgākā iepirkuma gadījumā būtu vēlams definēt kā obligātos minimums trīs kritērijus, pie nosacījuma, ka tiek uzlabots būvprojekta standarts un kvalitāte, un katrs no būvdarbu kvalitātes kritērijiem ir ieraugāms piedāvājuma tāmēs.

Savukārt, lai panāktu lielāku progresu zaļo kritēriju izmantošanu būvniecībā Latvijā kopumā, Ilgtspējīgas būvniecības padome un Latvijas Būvuzņēmēju partnerība atbalsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvu pārskatīt būvniecības zaļā iepirkuma kritērijus un definēt obligāto kritēriju kopu, lai publiskie pasūtītāji un būvniecības nozares piegādātāji varētu tos izmantot savos būvprojektu un būvdarbu koordinācijas un kontroles projektos. 

Latvijas būvniecības nozarē valsts un pašvaldību pasūtījumi veido aptuveni 60% no Latvijas kopējā ikgadējā nozares pasūtījuma, kas naudas izteiksmē ir aptuveni viens miljards eiro gadā. Tāpēc publiskā pasūtītāja loma zaļo ēku projektēšanā un būvniecībā ir ļoti būtiska kopējo klimata  mērķu sasniegšanā.

Publiskā iepirkuma procesa un būvniecības regulējuma ietvaros zaļie publiskā iepirkuma kritēriji pagaidām ir rekomendējoši, un vairums publisko pasūtītāju izmanto tikai dažus no tiem. Savukārt komerciālie nekustamo īpašumu attīstītāji Latvijā arvien biežāk izmanto starptautiskas ilgtspējīgas un zaļās būvniecības sertificēšanas sistēmas, kuras ir metriskas un dot iespēju izmērīt objektīvi būvprojekta un būves zaļuma intensitāti. 

Būves zaļumu var mērīt dažādi, tomēr starptautiski tiek pieņemts, ka zaļa vai ilgtspējīga būve ir līdzsvars starp ietekmi uz dabu, cilvēku un biznesu. Pasaules zaļo māju organizācija ir definējusi, ka būves ilgtspēju ir jāmēra vismaz ar šiem kritērijiem: projekta vadība, veselība un lietotāju labsajūta, energoefektivitāte, ūdens patēriņš, zaļie būvmateriāli, būvgružu pārvaldība, zemes pielietojums, piesārņojuma minimizēšana (ekoloģija), transporta efektivitāte, inovācija, zaļais dizains, apmācības.

Ilgtspējīgās būvniecības padomes eksperti, iesaistot ekspertus no pasūtītāju, arhitektu, projektētāju un būvnieku vidus, izskatīja kritēriju sarakstu, kas iekļauts Ministru kabineta noteikumos Nr. 353 “Prasības zaļajam publiskajam iepirkumam un to piemērošanas kārtība”, un salīdzināja tos ar ES vadlīniju un ES ilgtspējīgas būvniecības ietvara LEVEL(s) principiem, kā arī kritērijiem, kurus nosaka tādas sertificēšanas sistēmas kā BREEAM, LEED, DGNB. Diskusiju rezultātā tika definēti priekšlikumi obligātajiem 14 kritērijiem publiskajos projektēšanas un būvdarbu iepirkumos. 

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons aicinās šos zaļos kritērijus apstiprināt Latvijas Būvniecības padomē, lai tos varētu tālāk integrēt ES fondu programmās un saskaņot ar valsts pārvaldi Klimata padomē un MK līmenī. Kā arī valsts pārvalde un likumdevēji tiek aicināti virzīt tālāk PIL grozījumus Nr.548, kuros ir definēti precīzāki uzstādījumi saimnieciski izdevīgāko kritēriju piemērošanai. 

Vairāk par saimnieciski izdevīgākā iepirkuma kritērijiem: https://www.iub.gov.lv/lv/jaunums/konferences-saimnieciskais-izdevigums-pieredzes-stasti-atskats un par zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu būvdarbu iepirkumiem: https://www.youtube.com/embed/Oo6eEB5j7ug.

Skatiet arī pievienotās prezentācijas (lapas augšējā labajā stūrī):

“Būvniecības saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu kritēriji”, Gints Miķelsons.

“Obligātie ZPI kritēriji būvniecības iepirkumiem”, Ilgtspējīgas būvniecības padome, Brigita Ķirule-Vīksne

“Obligātie zaļie kritēriji būvniecības publiskos iepirkumos”, Ilgtspējīgas būvniecības padome, Gints Miķelsons