Latvijas būvnieki

Pēdējos divos gados būvniecības nozarē ir vērojams ievērojams apjomu kritums, kas kopumā pārsniedz 20%, salīdzinot to ar 2020. gada pēdējā ceturkšņa rādītājiem. Ņemot vēra apstākli, ka Latvijā ievērojamu daļu no kopēja būvniecības apjoma veido publiskais pasūtījums, kurā liela daļa ir ES fondu līdzekļu, Latvijas Būvniecības apvienība (LBA) šī gada 13. janvārī rīkoja diskusiju, kurā bija uzaicināti publisko pasūtītāju pārstāvji, kā arī būvkomersanti, kuri ikdienā piedalās publiskos būvniecības iepirkumos.

Diskusijas mērķis bija izvērtēt un noteikt apstākļus, kurus abu pušu pārstāvji no publiskā iepirkuma procedūras viedokļa redz kā kavēkļus publisko būvniecības iepirkumu procedūrās, kā arī ES līdzfinansēto projektu realizēšanā.

Diskusijas dalībnieku teiktajā izvirzījās praktiski priekšlikumi par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos un/vai procedūrās, lai manāmus uzlabojumus varētu sasniegt jau tuvākajā laikā.

Diskusijas rezultātā apkopotie priekšlikumi ir nosūtīti Finanšu ministrijai, Ekonomikas ministrijai, Iepirkumu uzraudzības birojam un Centrālai finanšu un līgumu aģentūrai.

I Plānošana

1. Ikgadējā budžeta sastādīšanas laikā, jāizveido publisko nekustāmo īpašumu un infrastruktūras pasūtījumu projektu plānošanas sistēma, lai valsts līmenī varētu plānot ES fondu projektu finansējumu būvniecības nozarē gada ietvaros.
2. Jāmaina lineārām būvēm paredzētās zemes piespiedu atsavināšanas procedūra, lai izpētes un projektēšanas darbus ir iespējams uzsākt paralēli zemju atsavināšanas procesam. 
3. Jāpaplašina zaļais koridors lieliem publiskiem projektiem, pārņemot labo praksi no Rīgas domes būvvaldē ieviestajām procedūrām.

II Finansējuma piesaiste un priekšdarbi

1. Pasūtītājiem projektēšanas priekšizpētes darbos jāiegulda pašu finansējums, nevis jāgaida ES finansējums.
2. Jāveicina tipveida projektēšanas pasūtījumi, tādā veidā samazinot projektēšanas termiņus un uzlabot Būvprojektu kvalitāti.
3. Jāizveido vadlīnijas pirms iepirkumu apspriežu procedūrai, identificējot iepirkumus, kuros tas ir būtiski un kādi jautājumi ir jānoskaidro no ar tirgus dalībniekiem.
4. Jāizveido konsultāciju pakalpojumu finansējuma atbalsta risinājumi, lai mazie un vidējie publiskie pasūtītāji, spētu izstrādāt kvalitatīvus projektu pieteikumus ANM/MMF SAM programmās.
5. Steidzami jāpārskata Ēku energoefektivitātes un Zemas īres dzīvokļu ES līdzfinansējuma programmas, jo pasūtītāji un piegādātāji kritizē vairākus finansējuma nosacījumus, kā rezultātā interese būs mazāka, kā varbūt plānots 2020 vai 2021.

III Iepirkumi

1. Jāizveido publisko iepirkumu vidējo izmaksu izcenojumu datubāze, lai publiskos iepirkumos komisijai ir argumenti, noraidīt nepamatoti lētus piedāvājumiem.
2. Jāpalielina apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumu īpatsvars, vienlaicīgi sabalansējot pretendenta un pasūtītāja intereses attiecībā uz finanšu garantiju nosacījumiem projektēšanas stadijā.
3. Jāpraktizē inženierkonsultantu piesaiste, vienots iepirkums Būvprojektu ekspertīze un Būvuzraudzības pakalpojumi.
4. Jāievieš praksē projektēšanas un būvdarbu tipveida līgumi, lai unificētu līguma izmaiņu procedūras un indeksācijas metodes.
5. Jāpārvērtē vai SIK (saimnieciski izdevīgie kritēriji) obligāti vajag lietot visos projektēšanas un/vai apvienoto projektēšanas un būvdarbu iepirkumos, piemēram, būves nojaukšanā, novietošanā vai  būves konservācijā.

IV Projektēšana

1. Jāizstrādā projektēšanas iepirkumu pretendentu kvalifikācijas prasību vadlīnijas.
2. Jāveic inženiertīklu monopoluzņēmumu tehnisko noteikumu izsniegšanas procesa vienota uzraudzība, lai efektīvi varētu kontrolēt tehnisko noteikumu izsniegšanas termiņu ievērošanu un novērts nepamatotu prasību izvirzīšanu.
3. Jāizstrādā jauns būvprojekta standarts (vienotas prasības Būvprojekta sadaļām: ARH, BK, Inženiertīkli) 

V Būvdarbi

1. Jāmaina kārtība, kad tiek izsniegta apliecinājums par būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi, lai zemes darbus būtu iespējams uzsākt pirms saņemti saskaņojumi, kas neietekmē to izpildi.

2. Jāizstrādā izmaiņu vadības procedūras, lai pasūtītājam izmaiņu veikšanas procesā ir iespēja no kompetentām iestādēm to kompetences ietvaros, piemēram CFLA un IUB, saņemt saistošu skaidrojumu par konkrētām izmaiņām, proti, vai plānotās izmaiņas ir tiesiskas un neradīs riskus attiecībā ES fondu naudu saņemšanai vai citādus tiesiskus riskus.

3. Jāvienkāršo būvlaukumos regulāri paveikto būvdarbu pieņemšanas – nodošanas procedūra, jeb segto darbu pieņemšanas aktu detalizācija. Pašlaik pārklājas kontrolējošo institūciju pārbaudes, kas pagarina norēķinus, attiecīgi naudas plūsmas no Pasūtītāja līdz Apakšuzņēmēju nodarbinātajiem.

4. Jāgroza Valsts zemes dienesta (VZD) procedūras būves uzmērīšanā pie nodošanas ekspluatācijā:
   1. Ēkas iekštelpu uzmērīšanas kavēšanās nevar būt par iemeslu atlikt ēkas nodošanai ekspluatācijā.
   2. Lai mazinātu VZD noslodzi un paātrinātu procesus, būvniecības ierosinātājam jādod tiesības uzmērīšanas darbus pasūtīt pie sertificētiem mērniekiem.
   3. Uzmērīšanas procesos maksimāli jāizmanto Būvniecības informācijas sistēmā jau pieejamie dati. 

VI Citi ieteikumi

1. Pastāvot objektīviem apstākļiem, pamatā karš Ukrainā, esošo ES fondu 2020 programmu projektos jābūt iespējai to izpildes termiņus pagarināt līdz 2024. gada rudenim. Nepieciešams apzināt ietekmētos projektus, valsts pārvaldes rekomendējošs lēmums un saskaņošana ES institūcijās.
2. Jāpārvērtē vai visos Publisko iepirkumu likuma 9. panta iepirkumos būtu jāpiemēro lielo iepirkumu nosacījumus, lai izvairītos no liekas birokrātijas, kas prasa lielu cilvēkresursu ieguldījumu un mazu faktisko ieguvumu, bet rezultātā pasūtītajam ievērojami mazinās iespējas kvalitatīvi un saprātīgos termiņos veikt lielāku iepirkumu procedūras.
3. Jārod risinājums attiecībā uz iepirkumu komisiju darbinieku atlasi, jo, ņemot vērā spēkā esošās Publisko iepirkumu likuma prasības, palielinās to gadījumu skaits, kad pasūtītājam ir arvien grūtāk nokomplektēt iepirkumu komisijas sastāvu. Pēc IUB datiem, ikgadēji PIL procesā publiskos būvdarbus iepērk ~350 publiskie pasūtītāji, iespējams daļu no iepirkumu komisijām var daļēji centralizēt?

Ievērojot to, ka augstāk minētie ierosinājumi skar dažādus publisko būvniecības iepirkumu kā arī būvniecības procesa kā tāda regulējuma aspektus, LBA aicina organizēt nozares profesionālo organizāciju, atbildīgo ministriju, iestāžu un publisko būvniecības iepircēju pārstāvju diskusiju saprātīga risinājuma meklēšanā katrā no augstāk minētajiem jautājumiem.

LBA ieskatā sākotnēji būtu jāidentificē tās izmaiņas, par kurām iespējams panākt ātru vienošanos, lai plašas diskusijas par kopējiem sistēmas uzlabojumiem nekavē dažbrīd mazu, bet nozīmīgu grozījumu ieviešanu jau tuvākajā laikā.