Būvniecības nozare demonstrē apritīgas un ilgtspējīgas pieejas piemērus
Latvijas Būvuzņēmēju apvienības organizētajā seminārā par otrreizējo izejvielu un pārstrādē atgūto materiālu izmantošanas iespējām jaunu produktu ražošanā, īpaši būvniecības nozarē, eksperti un uzņēmēji secināja, ka apritīgumu veicinātu pasūtītāju izpratne, pieprasījums pēc šādiem materiāliem, noteikumu un procesu skaidrība, izdevīgums un motivācija būvēt ilgtspējīgi.
Uzrunājot pasākuma dalībniekus, Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Gints Miķelsons norādīja: “Būvgružu apjoms Latvijā mērāms simtiem tūkstošu tonnās. Šodienas jautājums ir, ko mēs varam darīt vairāk, kā pilnveidot ne tikai uzskaites sistēmu, bet arī aprtites sistēmu, lai resursus izmantotu ilgtspējīgi. Nepieciešams sakārtot saderību starp būvniecības un vides regulējumu un projektā No atkritumiem uz resursiem mēs būvniecības nozares līmenī to darām ne tikai izpētes, bet arī praktiskajā jomā.”
Projekta vadītāja un ēku ilgtspējas DGNB konsultante Brigita Vīksne iepazīstināja ar projekta virzību un norādīja, ka drīzumā plānoti divi pilotprojekti – demontāžas projekts un jaunas būvniecības ieceres projekts – kuri tiks īstenoti, izmantojot apritīguma principus. Lielākais izaicinājums ir motivēt pasūtītājus uzņemties šādu resursu ietilpīgu projektu īstenošanu, lai uzkrātu pieredzi un veidotu labās prakses piemērus. Prezentācija pieejamašeit.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere uz izveidoto sadarbības trijstūri starp valsts pārvaldi, pasūtītājiem un būvniecībā iesaistītajiem aicināja raudzīties kā uz apli bez asiem stūriem. “Latvijā ir pietiekami daudz darītāju, arī ilgtspējīgu materiālu ražotāji, tikai nereti esam pārāk pieticīgi un plaši par to nerunājam. Tāpēc uzņēmumu pieredze un praktiskie jautājumi var kalpot kā iedvesma un iedrošinājums citiem, piemēram, pieejas maiņai būvmateriālu izmantošanā un izmantoto resursu izvērtēšanā,” uzsvēra Rudīte Vesere.
Ar piemēriem un savu pieredzi dalījās uzņēmums Knauf, demonstrējot ģipša kā minerālmateriāla izmantošanas iespējas ilgtspējīgu un inovatīvu produktu ražošanā. Uzņēmums Clean R iepazīstināja ar jaunatvērto plastmasas pārstrādes rūpnīcu, kuras ražoto produkciju, līdztekus jaunu iepakojumu ražošanai, izmanto arī būvizstrādājumos (prezentācija pieejama šeit). Rūpnīcas vadītājs Kapars Fogelmanis uzsvēra atgrieztā materiāla kvalitātes nozīmi – jo mazāk piemaisījumu konkrētais šķirotais materiāls satur, jo lielākas iespējas to pārstrādāt un izmantot citu produktu ražošanā.
Uzņēmuma Schwenk Latvija valdes loceklis Jegors Golubevs, daloties ar pieredzi transportbetona un betona būvizstrādājumu jomā, akcentēja jautājumu par tirgus pieprasījumu pēc produktiem, kuru kvalitāte, izmantojot otrreizēju materiālu, nemainās, bet mainās vizuālais izskats, piemēram, krāsa. Tāpat diskusijas raisīja jautājums par tālākām darbībām ar demontēto materiālu – kādas ir iespējas to iestrādāt jaunā produktā (prezentācija pieejama šeit).
Uzņēmums Balticfloc dalījās ar savu pieredzi siltumizolācijas materiāla ražošanā, izmantojot kaņepes škiedru un makulatūru. Eksperimentālās izstrādes projekts, kura īstenošanā izmantots Eiropas Komisijas LIFE programmas finansējums, šobrīd ir nobeiguma posmā. Jaunajam, apritīgajam siltumizolācijas materiālam veikti nepieciešamie aprēķini un testi, lai marķētu to ar CE marķējumu un procesā ir arī produkta vides deklarācijas sagatavošanai nepieciešamās pārbaudes (prezentācija pieejama šeit).
Uzņēmums Druplat darbojas koksnes pārstrādes jomā un šobrīd pārstrādā koka iepakojumu, kastes, zarus, stumbrus, mizas, mēbeles, arī kokmateriālus no nojaukšanas un celtniecības darbiem. Izejvielas var saturēt nelielas metāla daļas, no kurām pārstrādes un smalcināšanas laikā ir iespējams atbrīvoties, tomēr svarīgi, lai tam nebūtu vēl citu piejaukumu. Nākotnē uzņēmums no atgrieztiem materiāliem, pamatā koksnes un tekstila, plāno izstrādāt jaunu produktu – palešu klučus (prezentācija pieejama šeit).
Seminārā piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Būvniecības valsts kontroles biroja, Valsts vides dienesta pārstāvji, kā arī būvniecības pasūtītāju pārstāvji. Dalībnieki piekrita paustajai domai, ka apritīgumu veicinātu otrreizēju materiālu izmantošanas nosacījuma iekļaušana jau iepirkuma dokumentācijā, jo nereti tieši iepirkuma prasību dēļ atgūtu materiālu izmantošana nemaz netiek izskatīta un piedāvāta. Piemēram, ceļu būves jomā būtu milzīgs potenciāls, ja jaunās dzelzceļa trases izbūvē daļu no materiāliem, atbilstoši tehniskajiem un drošības apstākļiem, varētu izmantot atgūtos materiālus.
Diskusijā dalībnieki nonāca pie atziņas, ka godprātīgi un atbildīgi realizējot aprites principus būvniecībā, atgūtie resursi pēc pilnvērtīgas šķirošanas, pārbaudes un iestrādes jaunā būvizstrādājumā reizēm var būt dārgāki, nekā primāro resursu izmantošana. Tomēr, veidojot atbildīgu būvniecības nozari ar skatu uz nākamajām paaudzēm, esošie paradumi ir jāmaina un jāizmanto resursu efektīvi risinājumi. Vienlaikus ir jārisina jautājumi, kas saistās ar atgūtā materiāla regulējumu, lai būtu pārliecība, ka materiāls ir drošs un pārbaudīts, kā arī jāveic izglītojošs darbs, lai veidotos izpratne par atgūtā materiāla atšķirīgajām vizuālajām īpašībām un tehnisko īpašību atbilstību būvniecības prasībām.
Latvijas Būvuzņēmēju apvienība izstrādā vadlīnijas un priekšlikumus Būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu aprites sistēmai Latvijā, piedaloties Eiropas Komisijas LIFE Vides programmas integrētā projekta “No atkritumiem uz resursiem Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” īstenošanā.
Projekts “Atkritumi kā resursi Latvijā – Reģionālās ilgtspējas un aprites veicināšana, ieviešot atkritumu kā resursu izmantošanas koncepciju” (LIFE Waste To Resources IP, LIFE20 IPE/LV/000014) tiek īstenots ar Eiropas Savienības LIFE programmas un Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu.
Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.
