Latvijas būvnieki

Ne viens vien Latvijas būvniecības uzņēmums ar nepacietību gaida tālāko virzību grozījumiem Ministru kabineta noteikumos “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”, kas jūnija vidū tika izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē un šobrīd gaida savu tālāko likteni. Šo grozījumu pieņemšanas gadījumā būvniekiem vairs nevajadzēs tērēt savu laiku un veikt birokrātiskus maksājumus par liekām kvalitātes pārbaudēm tērauda armatūras stiegrām, vienlaikus saglabājot Latvijā pastāvošās kvalitātes prasības.

Skaidrības labad jāsaka, ka Ekonomikas ministrijas izstrādātie un virzītie grozījumi neparedz atteikšanos no esošajiem kontroles mehānismiem vai kvalitātes prasībām. Šīs prasības paliks tikpat stingras, taču ar ministrijas piedāvāto kārtību tiks noteikts, ka Latvijā drīkst izmantot stiegrojumu, kas atbilst kaut vienas Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts standartiem, kā arī tām minimālajām prasībām, kas nostiprinātas Latvijas nacionālajā regulējumā.

Vērts arī atgādināt, ka nacionālais regulējums stiegrojuma tēraudam savulaik tika speciāli radīts, lai aizsargātu iekšējo tirgu, proti, metalurģijas uzņēmumu “Liepājas Metalurgs”. Šobrīd Latvijai vairs nav sava iekšējā ražotāja, taču vecā kārtība ir saglabājusies, no uzņēmējiem lieki paģērējot papildus finanšu un laika resursus.

Mēs varam iet divus ceļus – pārbaudīt katru ķieģeli un katru stiegru vai arī atzīt, ka tās ražotnes, kas ir sertificētas atbilstoši Lietuvas, Vācijas vai Norvēģijas standartam un atbilst minimālajām Latvijas prasībām, nav vēlreiz pārbaudāmas. Analoģiska situācija būtu katras no piena pārstrādes ražotnes iznākušās piena pakas vai biezpiena sieriņa pārbaudīšana, baidoties, ka ar kādu no sieriņiem kaut kas varētu nebūt kārtībā. Šāda kārtība būtu neracionāla un dārga.

Nav šaubu, ka vienmēr pastāv iespēja kaut ko uzlabot – to atzīst arī būvnieki, kuri no biznesa ilgtspējas viedokļa ir ieinteresēti kvalitātes latiņu celt. Taču to ir iespējams nodrošināt bez liekiem maksājumiem (Latvijas gadījumā vienam konkrētam inspicēšanas uzņēmumam), kas patiesībā šo kvalitāti nenozīmē. Pārbaudot katru armatūras kravu, kura jau 20. vai 30. reizi tiek vesta no konkrētas Eiropas valsts ražotnes, tiek mākslīgi sadārdzinātas būvniecības izmaksas un nevajadzīgi aizkavēts būvnieku laiks. Jācer, ka šos argumentus sadzirdēs arī valdība, kurai tuvāko mēnešu laikā būs jāizlemj būvniecības nozarei svarīgo grozījumu liktenis.