Latvijas būvnieki

Ministru kabinets 2017.gada 21.novembra sēdē apstiprināja grozījumus būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtībā, ar kuriem turpmāk Latvijā būvdarbos tiek atļauts izmantot tādu stiegrojuma tēraudu, kurš ir ieguvis atbilstības novērtējumu ikvienam Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu standartam, kā arī atbilst noteikumos izvirzītajām minimālajām prasībām. Ministru kabineta noteikumos ietvertās prasības ir pārņemtas no Latvijas nacionālā standarta, informē Ekonomikas ministrijā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, realizējot būvizstrādājumu tirgus uzraudzību būvlaukumos, novēroja, ka Latvijas tirgū piedāvātais stiegrojuma tērauds, ko ražo citu valstu ražotāji, tiek ražots pēc attiecīgo valstu standartiem. Standarts LVS 191-1 “Tērauds betona stiegrošanai. 1. daļa: Metināmi un nemetināmi taisni stieņi, rituļi un attīta rituļa izstrādājumi. Tehniskie noteikumi un atbilstības novērtēšana” paredz, ka gadījumā, ja stiegrojuma tērauds nav ražots pēc minētā standarta, tad, lai piegādātājs varētu apliecināt stiegrojuma tērauda atbilstību standarta LVS 191-1  prasībām, piegādātājam jātestē katra partija. Tas rada papildu finansiālu slogu, par līdz pat 75% sadārdzinot katras stiegrojuma partijas, kā arī betonēšanas izmaksas.

Eiropas Savienības dalībvalstīs spēkā esošie standarti satur līdzvērtīgas prasības attiecībā uz stiegrojuma tērauda kvalitāti un īpašībām, līdz ar to prasība katru stiegrojuma tērauda kravu novērtēt atbilstoši Latvijas standarta prasībām nav lietderīga un rada birokrātisku slogu, kas komersantiem būtiski kavē būvniecības procesu un rada papildu izdevumus.

Līdz ar to, turpmāk būvuzņēmumam nebūs jāveic piegādātā stiegrojuma atbilstības pārbaude attiecīgās valsts standartam, tomēr katrai tērauda stiegrojuma partijai jābūt pievienotai informācijai par stiegrojuma garantētajām tehniskajām un fiziskajām īpašībām. Pievienotā informācija ir nepieciešama, lai novērtētu stiegrojuma tērauda atbilstību MK noteikumos noteiktajām prasībām, kā arī lai izdarītu secinājumus par stiegrojuma tērauda klasi.

Pēc grozījumu stāšanās spēkā Latvijas tirgus tiks aizsargāts no neatbilstoša tērauda ienākšanas, proti, tāda tērauda ienākšanas, kas neatbilst nevienam standartam, vai atbilst trešo valstu standartiem. Tādejādi tiks nodrošinātas papildus garantijas kvalitātei un drošībai.

Ekonomikas ministrijas izveidotā darba grupa strādāja pie grozījumiem, iesaistot nozares ekspertus. Grozījumu izstrādē piedalījās Būvmateriālu ražotāju asociācijas eksperti, Latvijas būvkonstrukciju projektētāju asociācijas pārstāvji, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pārstāvji, Būvniecības Valsts kontroles biroja eksperti, Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji. Regulējuma izstrādē tika iesaistīti arī uzņēmuma AS “Inspecta Latvia” pārstāvji.