Latvijas būvnieki

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas būvuzņēmēju asociāciju vadītāji 31. augustā tikās pieredzes apmaiņas seminārā, lai noskaidrotu, kā katrā no valstīm tiek risināti šī gada izaicinājumi – inflācija un straujais izmaksu kāpums, rezultāti un prognozes būvniecības tirgū. Diskusijā atsevišķa tēma tika veltīta darbaspēka un atalgojuma jautājumam, kā arī ēnu ekonomikas mazināšanai nozarē.

Šogad kā būvuzņēmējus, tā arī pasūtītājus nodarbina jautājums, kā tikt galā ar neplānoto cenu kāpumu. Visās trīs Baltijas valstīs būvniecības cenu kāpums ir līdzīgs, pieaugot vidēji par 20 %. Lai arī Latvijā ir apstiprinātas vadlīnijas būvmateriālu izmaksu sadārdzinājuma novērtēšanai, kā arī apstiprināti noteikumi par tipveida līgumiem publiskajos būvdarbos, tomēr plaša šo instrumentu izmantošana nav novērojama. Līdzīga situācija novērota arī kaimiņvalstīs – izstrādātie indeksācijas mehānismi ne vienmēr strādā pilnvērtīgi, un notiek aktīvas diskusijas starp valsti un nozari par situācijas uzlabošanu.

Būvniecības apjoms 2021. gadā Igaunijā bija 3,6 miljardi eiro un Lietuvā – 3,8 miljardi eiro, turpretī Latvijā tas ir mazāks – 2,4 miljardi eiro. Igaunijā publiskā sektora pasūtījums veido aptuveni 30% no kopējā būvniecības apjoma, kas ir mazāk nekā Latvijā un Lietuvā, kur tas ir aptuveni 60%. 

Dalius Gedvilas, Lietuvas Būvniecības asociācijas vadītājs, kā arī Indreks Petersons, Igaunijas Būvuzņēmēju asociācijas vadītājs, norādīja, ka cīņā ar ēnu ekonomiku nozarē visa uzmanība jāvērš digitalizācijai un precīzai darba laika uzskaitei. Ēnu ekonomikas rādītāji visās trīs Baltijas valstīs ir līdzīgi. Elektronisko darba laika uzskaites sistēmu, līdzīgu kā EDLUS Latvijā, kā obligātu Igaunija plāno ieviest līdz nākamā gada beigām, bet Lietuvā šāds risinājums patlaban tikai tiek izstrādāts.   

Līdzīga situācija visās Baltijas valstīs ir arī darbaspēka pieejamības ziņā – jaunu speciālistu trūkst, kā arī aktuāls ir jautājums par darbinieku kvalifikāciju un kvalificētā darbaspēka piesaisti. 

Diskusijas nobeigumā dalībnieki vienojās par nākamās tikšanās sarunu tēmām, no kurām svarīga  ir situācija Ukrainā un iespējas būvniecības uzņēmumiem iesaistīties tās sagrautās infrastruktūras atjaunošanā pēc kara beigām. Nākamā diskusija plānota novembra beigās.

Tiešsaistes diskusija notika ar Norvēģijas finanšu instrumenta 2014.-2021. gada plānošanas periodā programmas “Sociālais dialogs – pienācīgs darbs” programmas atbalstu.

Skatiet vebināra prezentācijas zemāk.