Latvijas būvnieki

Publiskā iepirkuma likuma grozījumi vitāli svarīgi ilgtspējīgas būvniecības ieviešanai.

Ilgtspējīga būvniecība un ēku fonda transformācija uz klimatneitralitāti ir viens no sarežģītākajiem izaicinājumiem gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā. Eksperti diskusijā norāda uz nozares ievērojamo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un enerģijas patēriņu, uzsverot nepieciešamību pēc radikālām pārmaiņām, lai sasniegtu emisiju samazināšnas mērķus.

Ēku dzīves cikla oglekļa satura mērīšanas un publiskošanas prasības, kas drīz stāsies spēkā arī Latvijā, ir nozīmīgs solis virzienā uz pārskatāmāku un ilgtspējīgāku būvniecību. Klimata neitralitātes klastera vadītājs Armands Gūtmanis uzsver, ka “šobrīd Eiropas Savienība strādā pie 2040. gada klimata mērķu detalizācijas, kas paredz 90% emisiju samazinājumu. Lai to sasniegtu, mums vēl priekšā ir 2030. gada starpmērķis – 55% emisiju samazinājums, kas skars ar būvniecību saistītās nozares kā vienu no lielākajiem emisiju avotiem.”

Eksperti norāda, ka viens no prioritāriem darba uzdevumiem visu sektoru kopējā plānošanas darbā būtu noteikt t.s robežvērtības, proti, cik daudz CO2 uz vienu kvadrātmetru būtu pieļaujams jaunbūvēs. 

“Visu ilgtspējīgā būvniecībā iesaistīto sektoru sadarbība un koordinēta rīcība ir principiāli svarīgs priekšnosacījums, lai ieviestu jaunos Eiropas regulējumus ilgtspējīgā būvniecībā. Kopā ar uzņēmumu pārstāvjiem nākošgad turpināsim strukturētāku ilgtspējīgas būvniecības principu ieviešanu, šo lielo tēmu sadalot specifiskākos tematos un iesaistot valsts un pašvaldību institūcijas un izglītības iestādes,” stāsta Gūtmanis.

“Ilgtspējīga būvniecība ir pieeja, kas vienlaikus ņem vērā ekonomiskos, sociālos un vides aspektus. Tai jānodrošina ēku ilgtspējība visā dzīves ciklā,” skaidro Valdis Ligers, “Baltic Sustainable Building Advisors” eksperts.

Ligers atspēko izplatītākos mītus – dārdzību un nespēju “nomērīt”, proti, viņš uzsver, ka būvēt ilgtspējīgas ēkas nav dārgi, un to ilgtspēju var precīzi izmērīt, izmantojot specializētas sistēmas. “Galvenais izaicinājums ir savākt un apkopot nepieciešamos datus,” piebilst Ligers.

“Rīgas dome apsaimnieko vairāk nekā 12 tūkstošus dzīvokļu ēkās, kuras ir ļoti dažādā stāvoklī – no jaunajiem projektiem līdz pussabrukušām ēkām,” stāsta Viesturs Zeps, Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs.

Zeps uzsver, ka atjaunošanas darbi, kas tiek veikti daļā Rīgas dzīvokļu, kalpo par pilotprojektiem ilgtspējīgas būvniecības un aprites ekonomikas principu ieviešanai. “Esam izveidojuši ilgtspējīgas būvniecības katalogu, kas piedāvā plašu pārskatu par klimatneitrāliem, apritīgiem un netoksiskiem būvmateriāliem. Galvenais mērķis ir izskaust bīstamās vielas ēkās, veicināt aprites principus un stiprināt klimata aizsardzību,” skaidro Zeps.

Nozares pārstāvji ir vienisprātis, ka strauji nepieciešamas izmaiņas publiskā iepirkuma likumdošanā, lai palīdzētu valsts un pašvaldību institūcijām veikt būvniecības pakalpojumu iepirkumus saskaņā ar šodienas Eiropas labāko praksi un regulējumiem. 

“Fakts, ka tikai 43% Latvijas TOP100 būvuzņēmēju mājaslapās pieminēta ilgtspēja vai zaļā būvniecība, ir satraucošs signāls, īpaši ņemot vērā nozares lomu klimata mērķu sasniegšanā,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs. “Šī statistika liecina par to, ka ilgtspējas principu ieviešana daudziem uzņēmumiem vēl nav kļuvusi par prioritāti, un tas skaidri norāda uz nepieciešamību pēc lielākas izglītības un motivācijas no valsts un pašas nozares puses.”

Kupčs arī izceļ zaļā publiskā iepirkuma līdzšinējo lēno progresu: “Trešās grupas ēku zaļie iepirkumi notiek atvieglotā režīmā, un to apjoms ir tikai 19,8 miljoni eiro. Tas ir ļoti maz, ja salīdzinām ar kopējo būvniecības tirgus apgrozījumu. Iepirkumu īstenošana un atbalsts ilgtspējīgai būvniecībai jāpadara par prioritāti, lai virzītu nozari uz priekšu.”

Kupčs uzsver, ka vadlīnijas būvniecības atkritumu apritīgai apsaimniekošanai būvlaukumos, kuras izstrādātas tikai šī gada aprīlī, ir solis pareizajā virzienā, bet to īstenošanai nepieciešama plašāka uzņēmumu iesaiste. 

Eduards Filippovs, uzņēmuma “Amber Cranes” pārstāvis prognozē, ka jau nākamajā gadā Latvijā sagaidāmi pirmie ilgtspējīgas būvniecības piemēri, kuri tiks analizēti un izmantoti kā laba prakse, ko būs iespējams atkārtot citos projektos. “Līdz ar to tirgū ienāks arī tehnoloģijas, piemēram, bezemisiju celtniecības tehnika, kas var palīdzēt šos mūsu zaļos mērķus sasniegt.”

Eksperti diskusijā arī uzsver, ka Ilgtspējīgu principu ieviešana būvniecībā viennozīmīgi stiprinās arī būvmateriālu ražotāju eksportspēju, jo tuvākajos eksporta tirgos – Skandināvijā, Vācijā, ir jau ieviesti ilgtspējīgas būvniecības kritēriji un standarti, kuriem Latvijas uzņēmumiem ir jāpieskaņojas. 

Ilglaicīgas būvniecības diskusijā ar viedokli dalījās virkne nozares ekspertu, tostarp, Normunds Grīnbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents un Latvijas Būvniecības koledžas vadītājs, Jeļena Gavrilova, Valsts Nekustamie Īpašumi valdes locekle, Kaspars Rožkalns, UPB Nami valdes priekšsēdētājs, Katrīna Muižniece, Luminor bankas ilgtspējas eksperte, Marija Katrīna Dambe, Nomad architects vadošā arhitekte, Egija Smila, Merko Ehitus grupas uzņēmumu vadītāja Latvijā, Kristaps Ceplis, Latvijas koka būvniecības klastera vadītājs, Sergejs Frolovs, BLV Advisory vadītājs.