Latvijas būvnieki

Pagājušās nedēļas 11. augusta valdības sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums par  elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas (EDLUS) ieviešanu būvniecībā, kur nepilnu trīs gadu periodā kopš tās ieviešanas, analizēti Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts darba inspekcijas pārbaudēs konstatētie dati.

Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma tika ieviesta kā jauns risinājums ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā, lai nodrošinātu darbaspēka nostrādāto stundu uzskaiti, nodokļu nomaksas veicināšanu un saimnieciskās darbības izsekojamību. Sākot ar 2017. gada 1. oktobri, EDLUS bija jānodrošina būvlaukumos, kuros būvdarbu izmaksas ir virs viena miljona eiro, bet ar 2020. gada 1. janvāri – būvlaukumos ar būvdarbu izmaksām ir virs 350 000 eiro, kas nozīmē, ka būvlaukumu skaits, kur jāizmanto EDLUS palielinājās. Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nodrošina, ka būvuzņēmējs vienotā sistēmā reģistrē un uztur datus par būvlaukumos nodarbinatām personām un būvlaukumu apmeklētājiem, un reģistrētos datus nodod Valsts ieņēmumu dienestam.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons uzsver: “EDLUS ieviešana ir sevi attaisnojusi un, neskatoties uz samērā augstajām ieviešanas un uzturēšanas izmaksām, ko sedz paši uzņēmēji, ieguvumi ir ar daudz plašāku ietekmi, jo panākts būtisks uzlabojums ēnu ekonomikas mazināšanā būvniecības nozarē, kas veicina godīgu konkurenci un uzlabo ikviena būvniecībā nodarbinātā sociālās garantijas un labklājību. Pašu būvuzņēmēju ciešā iesaiste un uz sadarbību organizētais darbs ar valsts institūcijām ir sekmējis šīs iniciatīvas rezultātus, kas var kalpot kā labās prakses piemērs arī citās nozarēs.”

Lai arī 2019. gadā kopējie būvdarbu apjomi bija lielāki nekā 2017. un 2018. gadā, tomēr nozares ģenerālvienošanās aktivitātes ir pozitīvi ietekmējušas vidējās darba algas pieaugumu nozarē un attiecīgi arī kopējos darbaspēka nodokļus. Apkopotie dati uzrāda nepārprotamus ieguvumus attiecībā uz nodokļu ieņēmumu pieaugumu, vidējā atalgojuma palielināšanos nozarē strādājošajiem un ēnu ekonomikas mazināšanos:

• kopumā 2017.–2019. gadā vērojams nozīmīgs pieaugums darbaspēka nodokļu ieņēmumos, kas galvenokārt skaidrojams ar nozarē nodarbināto darba ienākumu un darba vietu skaita pieaugumu. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi 2019. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, ir pieauguši par 101,35 milj. eiro jeb 43,3 %;
• samazinājies to darba ņēmēju skaits, par kuriem netiek iesniegtas ziņas Valsts ieņēmumu dienestā;
• pēc ģenerālvienošanās stāšanās spēkā 2019. gada 3. novembrī, kas nosaka lielāku minimālo algu nozarē nekā valstī noteikta, t.i. 780 eiro bruto mēnesī, periodā no 2019. gada 1. decembra līdz 2020. gada 28. februārim, 68,5% būvniecības nozarē nodarbināto darba ņēmēju darba ienākumus saņēma virs valstī noteiktās minimālās darba algas. Salīdzinot šo rādītāju ar periodu pirms ģenerālvienošanās ieviešanas, tas ir palielinājies par 3,6 procentpunktiem;
• vērojams nozīmīgs darba vietu skaita pieaugums zemākas kvalifikācijas profesijās. Piemēram, ja darba vietu skaita pieaugums būvdarbu vadītājiem 2019. gadā bija 5,6 %, tad palīgstrādnieku darba vietu pieaugums 2019. gadā, salīdzinot ar 2018. gadu, bija 22,3 %;
• vērojama pozitīva “aplokšņu” algas samazinājuma dinamika, kas skaidrojams gan ar darba vietu skaita, gan vispārējā nodokļu maksāšanas režīmā strādājošo darba ņēmēju darba ienākumu pieaugumu. Salīdzinot būvniecības nozari ar 12 citām nozarēm, kurās identificēts lielākais “aplokšņu” algu apmērs 2019. gadā, konstatēts, ka “aplokšņu” algu īpatsvars tieši būvniecības nozarē ir samazinājies visstraujāk;
• Jāatzīmē, ka 2019. gadā vidējā stundas tarifa likme būvniecības nozarē, salīdzinot ar 2018. gadu, ir palielinājusies par 8,6 %. 2019. gadā tā bija 7,59 euro, kas ir par 2,2 % lielāka nekā vidēji valstī (7,43 euro).

Vienlaikus ar sistēmas ieviešanu, ik gadu ir pieaudzis VID veikto kontroles pasākumu skaits būvniecības nozarē strādājošiem uzņēmumiem, piemēram, ja 2017. gadā kontroles pasākumu kopskaits EDLU uzraudzībai bija 204, tad 2019. gadā bija veiktas 837 pārbaudes.

Partnerības ieskatā pārbaudes ir nepieciešamas, tomēr valsts institūcijām būtu jāveic detalizēta lielo datu analīze. Datu efektīva apstrāde un analīze jau pašlaik ļauj Valsts ieņēmumu dienestam,  Valsts darba inspekcijai un citām iestādēm atklāt nodokļu nemaksātājus vai nodarbinātības pārkāpumus. “Esam nodevuši valsts rokās visus uzskaites un kontroles instrumentus, par ko vienojāmies pirms pieciem gadiem – ir noteikta nozares minimālā alga, stundu likmes, izveidota elektroniskā laika uzskaite, kur valsts saņem datus no būvobjektiem ar apgrozījumu virs 350 tūkstošiem eiro. Sistēma strādā, tās dati nonāk valsts datubāzē, tāpēc vajadzētu jēgpilni analizēt jau esošo informāciju un efektīvi izmantot šo resursu,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.