Ēnu ekonomika būvniecībā mazinās, pozitīvās tendences saglabāšanai nepieciešams prognozējams pasūtījuma apjoms

Image for Ēnu ekonomika būvniecībā mazinās, pozitīvās tendences saglabāšanai nepieciešams prognozējams pasūtījuma apjoms

Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā tiek pētīta jau piecus gadus, un šajā periodā ar pašas nozares būtisku iesaisti un mērķtiecīgiem pasākumiem ēnu ekonomika ir pakāpeniski samazinājusies kopā par turpat 10 procentpunkiem. Apstākļos, kad paredzama ekonomikas lejupslīde, ir nepieciešams vēl pārliecinošāks atbalsts ēnu risku mazināšanai, ko var panākt ar prognozējamu pasūtījumu apjomu, investīcijām publiskajos būvniecības un infrastruktūras objektos.

Saskaņā ar pētījumu 2015. gadā ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarē bija 40%, bet 2019. gadā tas bija krities līdz 30,7%, piecu gadu laikā sarūkot par 9,3%. Ēnu ekonomikas apjoms būvniecības nozarējoprojām ir salīdzinoši liels, tomēr tā pozitīvā dinamika mazina atšķirību starp kopējo ēnu ekonomikas klātbūtni visā tautsaimniecībā valstī, kas 2018. gadā bija 24,2 procentpunkti.

Būvniecības produkcijas apjoms apjoms 2019. gadā salīdzinājumā ar 2018. gadu ir pieaudzis tikai par 2,9%. Noslēdzoties iepriekšējā perioda ES fondu projektiem, bez jauniem investīciju avotiem nozare var piedzīvot kritumu pat par 30%. Šāda tendence var būtiski ietekmēt arī ēnu ekonomikas apjomu, tam palielinoties, secināts pētījumā.

Pētījuma autors, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, norāda: “Pozitīvās tendences ēnu ekonomikas līmeņa sarukumā 2019. gadā lielā mērā bija saistītas ar to, ka saglabājās salīdzinoši augsti būvniecības apjomi. Pašreiz, kad sagaidām ekonomikas lejupslīdi, pasūtījumi samazināsies arī būvniecībā. Tas, savukārt, saasina konkurenci un, ar ļoti lielu varbūtību, atstās negatīvu ietekmi arī uz būvnieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Latvijā būvniecības nozarei kopumā ir raksturīgi izteikti kritumi ekonomikas lejupslīdes laikā, un strauja izaugsme ekonomikai pieaugot, kas nav labi ne pašai nozarei, ne tautsaimniecībai. Viens no veidiem kā šo problēmu mazināt ir pārdomātāka valsts pasūtījumu plānošana, kas ir sevišķi svarīga ekonomikas lejupslīdes laikā.”

Jaunākie ēnu ekonomikas aprēķini liecina, ka visās galvenajās ēnu ekonomikas komponentēs – aplokšņu algu apjomā, uzņēmumu neuzrādītajos ienākumos, neuzrādīto darbinieku skaitā un korupcijas apmērā, būvniecības nozare uzrāda nelielus uzlabojumus, rādītājiem samazinoties, tomēr tie ir sliktāki nekā vidēji Latvijā. Aplokšņu algas, kas ir viens no būtiskākajiem ēnu ekonomiku veidojošiem elementiem, 2019. gadā veidoja 27,2%, bet korupcijas līmenis ēnu ekonomikas apjomā samazinājās no 16,4% 2018. gadā uz 12,2% 2019. gadā.

Attiecībā uz nozares ģenerālvienošanos, uzņēmumu vadītāji uzsver, ka tā ir pieņemta pavisam nesen, tāpēc pozitīvais efekts ēnu ekonomikas mazināšanās virzienā noteikti sagaidāms ilgtermiņā. Ģenerālvienošanās stājās spēkā pagājušā gada 3. novembrī, nosakot 780 eiro lielu minimālo algu būvniecības nozarē strādājošajiem. 60% aptaujāto būvniecības nozares uzņēmumu vadītāju atzīst, ka ģenerālvienošanās ietekmi neizjūt, bet aptuveni līdzīgs skaits respondentu, attiecīgi 9% un 10% aptaujāto, uzskata, ka ģenerālvienošanās ieviešanai ir bijusi vai nu ļoti negatīva, vai ļoti pozitīva ietekme. Pirms ģenerālvienošanās ieviešanas, uzsākta arī elektroniskā darba laika uzskaite, kur būvnieki sistēmas radīto papildus slogu vidēji vērtē kā samērīgu. Lielo uzņēmumu vadītāji norāda, ka būtiski augušas administratīvās izmaksas, ko radījusi sistēmas ieviešana, tomēr šo pasākumu vērtē kā svarīgu un nozarei vajadzīgu, uzsverot, ka elektroniskā darba laika uzskaites sistēma ir nepieciešama arī mazākiem objektiem.

Analizējot apstākļus, kas ietekmējuši ēnu ekonomikas līmeņa sarukumu, lielākā daļa aptaujāto lielo Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāju norāda, ka pozitīvās tendences 2019. gadā bija vērojamas tur, kur pieauga būvniecības apjomi. Proti, uzņēmumu vadītāji uzsver, ka aptaujas laikā, t.i. 2020. gada martā, samazinās gan privātie, gan valsts un pašvaldību pasūtījumi, kas saasina konkurenci un, visticamāk, atstās negatīvu ietekmi arī uz būvnieku iesaistīšanos ēnu ekonomikā. Latvijas lielo uzņēmumu vadītāji pie galvenajiem ēnu ekonomiku veicinošajiem faktoriem nozarē min arī iepirkumu politikas specifiku, kas praksē parasti izpaužas kā cīņa par zemāko cenu. Tāpat uzņēmumu vadītāji norāda uz pārmērīgu birokrātiju kontrolējošo iestāžu darbībā.

Pētījuma laikā veikta arī būvuzņēmēju aptauja, lai noskaidrotu Covid-19 ietekmi un iespējamos risinājumus tās mazināšanai. Lielo Latvijas būvniecības uzņēmumu vadītāji norādīja, ka valstij būtu steidzami jādomā par naudas iepludināšanu nozarē ar valsts un pašvaldību pasūtījumu palīdzību, tai skaitā maksimāli samazinot šī procesa īstenošanai nepieciešamo birokrātiju un plānojot Eiropas Savienības līdzekļu piesaisti.

“Novērtējot būvniecības nozares nozīmi kopējā valsts ekonomikā, kas ir aptuveni 7% no iekšzemes koprodukta, pastāv ātra un efektīva iespēja iedarbināt ekonomisko asinsriti tautsaimniecības atveseļošanai. Nozare ir apliecinājusi, ka spēj apgūt papildu investīcijas 500 miljonu eiro apmērā, kas ieplūstu no papildu publiskā pasūtījuma. Tas palielinātu ietekmi uz iekšzemes koproduktu pat līdz 20% caur saistītām nozarēm kā būvmateriālu ražošana, pakalpojumu sniegšana, saglabātu darbu un radītu jaunas darbavietas un nomaksātos nodokļus,” norāda Gints Miķelsons, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs.

Uzņēmēji jau martā uzsvēra, ka valdībai nepieciešams pieņemt daudz analītiskākus lēmumus par atbalsta mehānismiem pandēmijas seku mazināšanai, proti, lemt par ekonomikas sildīšanas pasākumiem, no kuriem būtu lielāka atdeve nekā vienkārši “naudas dalīšanai”.

Pētījuma prezentācija un diskusija ir skatāma partnerības Facebook lapā https://www.facebook.com/BuvuznemejuPartneriba/ 

Pētījuma kopsavilkuma prezentācija (skat. saiti lapas augšā pa labi)