Latvijas būvnieki

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijas būvniecības nozarē kopš 2015.gada samazinājies par 5,9 procentpunktiem, sarūkot līdz 34,1 procentpunktam no iekšzemes kopprodukta (IKP), liecina pētījuma “Ēnu ekonomika Latvijas būvniecībā 2015-2018” rezultāti. Būtiski, ka ievērojami samazinājies aplokšņu algu īpatsvars būvniecībā – no 36,3 procentpunktiem 2015.gadā tas noslīdējis līdz 28,2 procentpunktiem 2018.gadā.

Baiba Fromane, Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja: “Ikgadējā sadarbība ar pētnieku Arni Sauku mums ir ļāvusi pārliecināties, ka ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā turpina sarukt. Tas noticis gan pateicoties stingrākiem valsts kontroles pasākumiem, gan arī sabiedrības attieksmes maiņai. Tomēr vislielākie nopelni ir tieši uzņēmējiem, kuri paši vēlas situāciju nozarē uzlabot. Turpmākajos pāris gados varēsim baudīt mūsu kopīgā darba augļus, kad sajutīsim jau spēkā stājušās būvniecības ģenerālvienošanās ietekmi.”

Arnis Sauka, SSE Riga profesors, “BASE” valdes loceklis: “Būvniecības nozare strauji attīstās un ir būtisks valsts ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Pie tam, atbilstoši pētījuma rezultātiem, ēnu ekonomika nozarē mazinās, un to 2018. gadā galvenokārt veicināja aplokšņu algu kritums. Tomēr pētījums norāda arī uz vairākiem izaicinājumiem, kur sava artava jādod tieši Latvijas politikas veidotājiem. Starp tiem minama gudrāka un efektīvāka imigrācijas politika ļaujot legāli, un kad vajadzīgs Latvijā ieplūst (un no tās izplūst) darbaspēkam, pēc kā nozarē ir liels pieprasījums. Nozare cer uz veiksmīgu ģenerālvienošanās ieviešanu, jautājumu attiecībā uz elektroniskās darba laika uzskaities, tipveida līgumu ieviešanas un pāriešanas uz saimnieciskā izdevīguma vērtēšanas publiskajos iepirkumos straujāku progresu. Tāpat būvnieki norāda uz nepieciešamību pēc lielākas noteiktības, mazākas birokrātijas un veiksmīgākas sadarbības ar kontrolējošajām institūcijām.”

Vienlaikus pasākumā Baiba Fromane akcentēja, ka efektīvai aplokšņu algu izskaušanai izšķiroša ir pilnvērtīgi funkcionējoša elektroniskā darba laika uzskaites sistēma, ar kuru jau drīzumā būs jāaprīko arī mazāka apmēra būvlaukumi. Svarīgi, lai valsts šos datus spētu prasmīgi izmantot, neļaujot tikt sveikā cauri negodprātīgiem uzņēmumiem, bet godīgajiem – lieki netraucētiem ļaut strādāt. “Elektroniskā darba laika uzskaites sistēma nedrīkst kļūt par represīvu instrumentu valsts rokās. Tas ir un vienmēr būs tikai papildus informācijas avots, taču nekādā gadījumā nevar kalpot kā primārais rīks nodokļu aprēķiniem,” norādīja Baiba Fromane.

Pētījums veikts pēc Latvijas būvuzņēmēju partnerības pasūtījuma, pētniekam Arnim Saukam un biedrībai “BASE” sadarbojoties ar Rīgas Ekonomikas augstskolu (SSE Riga). Tā mērķis ir, apkopojot pieejamo statistiku, būvuzņēmumu vadītāju, kā arī nozares ekspertu viedokļus, sniegt padziļinātu ieskatu ēnu ekonomikas problemātikā Latvijas būvniecības nozarē.