“Ilgtspējīga attīstība atbilst mūsdienu vajadzībām, neapdraudot nākamo paaudžu
spēju apmierināt savas vajadzības”

/ “Mūsu kopējā nākotne”, 1987, ANO Brundtlandes komisija /

CO2 izmešu pulkstenis

https://www.bloomberg.com/graphics/carbon-clock/

ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķi

2015. gadā ANO Ģenerālajā asamblejā pieņēma rezolūciju Mūsu pasaules pārveidošana: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam. Tā nosaka 17 Ilgtspējīgas attīstības mērķus un 169 apakšmērķus, kas sasniedzami, lai pasaulē mazinātos nabadzība un pasaules attīstība būtu ilgtspējīga. 

Level(s)

Level(s) ir instruments jeb ietvars kopīgai ES izpratnei par ēku ilgtspējības rādītāju novērtēšanu un dokumentēšanu. Level(s) piedāvā principus jeb sistēmu veiktspējas uzlabojumu noteikšanai un mērīšanai no projektēšanas līdz būves kalpošanas laika beigām. Principus var attiecināt uz dzīvojamām ēkām vai birojiem.

Vairāk par Level(s) skatīt šeit.  

EK GPP

Eiropas Komisijas EK GPP kritēriji ir izstrādāti, lai atvieglotu zaļo prasību iekļaušanu publiskā iepirkuma dokumentos. Lai gan pieņemto ES GPP kritēriju mērķis ir panākt labu līdzsvaru starp ekoloģisko ietekmi, izmaksu apsvērumiem, tirgus pieejamību un pārbaudes ērtumu, iepirkuma iestādes atbilstoši savām vajadzībām un mērķiem var izvēlēties iekļaut iepirkuma dokumentos visas vai tikai dažas prasības.

Vairāk par EK GPP skatīt šeit.

Zaļais kurss

Jaunā kohēzijas politika

2021.–2027. gadā Eiropas Savienības (ES) investīcijām būs pieci galvenie mērķi:

• Viedāka Eiropa – inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas – pētniecības un prasmju attīstīšana, atbalsts uzņēmējdarbībai un digitalizācijai;
• Zaļāka Eiropa – klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība;
• Savienotāka Eiropa – droša, ilgtspējīga un pieejama transporta un digitālo savienojumu attīstība;
• Sociālāka Eiropa – vienlīdzīgas iespējas un piekļuve izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un iekļaušana;
• Iedzīvotājiem tuvāka Eiropa – ilgtspējīga un līdzsvarota reģionu attīstība.

Ieguldījumi koncentrēsies uz pirmo un otro mērķi. Šīm prioritātēm tiks piešķirti 65–85 % ERAF un Kohēzijas fonda resursu atkarībā no dalībvalstu relatīvās labklājības.

Individualizētāka pieeja reģionālajai attīstībai

• Kohēzijas politika turpina ieguldīt visos reģionos, dalot tos 3 kategorijās (mazāk attīstīti, pārejas un vairāk attīstīti reģioni). Latvija tiek ieskaitīta pie mazāk attīstītajiem reģioniem;
• Līdzekļu piešķiršanas metode joprojām lielā mērā balstās uz IKP uz iedzīvotāju. Lai labāk atspoguļotu katras vietas reālo situāciju, ir ieviesti jauni kritēriji (jauniešu bezdarbs, zems izglītības līmenis, klimata pārmaiņas un migrantu uzņemšana un integrācija). Tālākie reģioni turpinās saņemt īpašu ES atbalstu;
• Kohēzijas politika vairāk atbalsta vietējā līmenī iniciētas izaugsmes stratēģijas un vietējām iestādēm dod vairāk iespēju fondu pārvaldībā. Tiek stiprināta arī kohēzijas politikas pilsētu dimensija: 6 % ERAF līdzekļu ir paredzēti ilgtspējīgai pilsētattīstībai, un ir izveidota jauna tīklu un spēju veidošanas programma pilsētu pašvaldībām – Eiropas pilsētu iniciatīva.

Vairāk informācijas par kohēzijas politikas nosacījumiem pēc 2020.gada skatīt šeit.

VARAM Zaļā publiskā iepirkuma kalkulators

Būvniecības dzīvescikla izmaksu (LCC) aprēķina kalkulators

Būvniecības iepirkumos pasūtītājiem jāizvērtē plānoto ēku rekonstrukcijas vai jaunbūvju saimniecisko izdevīgumu. Ēku rekonstrukcijās vai jaunbūvēs var izmantot dažādas kvalitātes ēkas elementu risinājumus, piemēram, pamati, nesošās konstrukcijas, ārējā un iekšējā apdare, jumts, inženiertīkli, utt. Iespējams ietaupīt, iegādājoties lētākus materiālus un risinājumus projektēšanas vai būvniecības laikā, bet vai vidējā termiņā ēkas ekspluatācija nekļūs dārgāka.

Vairāk par šo lasīt šeit.

Priekšlikumus un idejas kalkulatora uzlabojumiem un attīstībai sūtīt uz birojs@latvijasbuvnieki.lv