Latvijas būvnieki

Latvijas Būvniecības partnerība un Būvniecības padome atbalsta Ekonomikas Ministrijas (EM) izveidotās darba grupas noteiktos trīs virzienus, kuros koncentrēt atbalstu attiecībā uz infrastruktūras attīstības veicināšanu, proti, pirmkārt, mājokļu pieejamības veicināšanu, otrkārt, biznesa infrastruktūras attīstību eksporta izaugsmei un, treškārt, lielo valsts būvniecības projektu būvniecības plāna izveidošanu un īstenošanu.

Latvijas Būvniecības partnerības un Būvniecības padomes vadītājs Gints Miķelsons uzsver:

“Šie trīs virzieni noteikti palīdzēs atveseļot ekonomiku pēc Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes, tomēr jautājums ir par vērienu un rīcības ātrumu, lai šīs pozitīvās apņemšanās īstenotu. Strādājot EM darba grupā redzu, ka nepieciešams vēl vairāk mobilizēties, lai ministrijās tiktu izstrādāti konkrēti risinājumi, kas ļaus iesaistīties pašvaldībām, privātajiem attīstītājiem, būvuzņēmējiem ātri, efektīvi un ar ilgtermiņa rezultātu.”

Mājokļu pieejamības veicināšanā jāiesaistās pašvaldībām

Kopš pandēmijas ārkārtas situācijas sākuma šī gada martā, kad jau bija skaidrs, ka cietīs ekonomika un ir nepieciešami ātri un efektīvi risinājumi, ir pagājuši četri mēneši. Tāpēc izšķiroši svarīgi reizē ar virzienu noteikšanu ir strādāt arī pie tādiem risinājumiem, kas no resursu ieguldījuma viedokļa būtu saskaņā ar biznesa loģiku. Piemēram, ir skaidrs, ka jāturpina esošo daudzdzīvokļu namu energoefektivitātes uzlabošana, un vienlaicīgi, izsniedzot finansiālu atbalstu šādiem projektiem, būtu izstrādāts efektīvs risinājums, kas ļautu apvienot vienā projektā vairāku namu rekonstrukcijas. Lai šādi risinājumi tiktu izveidoti, neiztikt bez pašvaldību iesaistīšanās, un šis ir īstais brīdis to darīt.

Mājokļu attīstībā ir jāveicina jaunu budžeta klases daudzdzīvokļu namu būvniecība. Arī šeit ir jāizstrādā risinājumi, kas būtu reāli un dotu iespējas pašvaldībām, sadarbojoties ar komercsektoru, attīstīt šādu pasūtījumu. Turklāt, izvēloties koka paneļu ēku būvniecību, tiktu sekmēta arī Latvijas koka ražošanas industrijas izaugsme un eksportspēja. Izstrādājot programmas, jācenšas noteikt mērķis un attīstības vēriens, kas varētu būt – tuvākajos trīs gados uzbūvēt 30 šādus daudzdzīvokļu namus.

Jāattīsta specializēti industriālie parki un biznesa infrastruktūra

Industriālo parku attīstībā būtu vēlama nozaru vai biznesu specializācija, nevis vispārēja koncentrēšanās pārsvarā tikai uz mazo un vidējo uzņēmumu biznesa inkubatoru segmentu. Arī šeit pašvaldībām sadarbībā ar industriālo parku attīstītājiem būtu jāveido kopīgas teritorijas un būves, kur pašvaldības piedāvātu zemi, publisko pakalpojumu pieslēgumus, bet ēkas projektētu un būvētu privātie investori, kuri labāk prot šādas ēkas plānot, uzbūvēt, uzturēt un strādāt ar nomniekiem. Līdz ar industriālo parku attīstību biznesa centros jāveicina modernu un energoefektīvu biroju būvniecība.  Arī šeit varētu noteikt mērķi, piemēram, tuvāko trīs gadu laikā attīstīt 5 parkus – katrā reģionā pa vienam.

Jārada reāls valsts mēroga būvju plāns

Nacionālās attīstības plānā (NAP) 2021.-2027. gada periodam ir noteikts, ka Latvijā tuvākajos 5 līdz 7 gados ir vajadzība uzbūvēt vai rekonstruēt aptuveni 50 lielas valsts mēroga būves dažādās nozarēs: satiksmes, veselības, izglītības, iekšlietu, kultūras, sporta, vides, enerģētikas, valsts pārvaldes jomās. Šādu ieguldījumu kopējā vērtība būtu aptuveni 5 mljrd. eiro, taču publiskais pasūtītājs gadā nespētu realizēt vairāk par 1 mljrd. eiro. Svarīgi būtu šo objektu projektēšanu un būvniecību valsts pārvaldei kopā ar nozari salikt reālistiskā laika plānā un definēt konkrētu objektu prioritātes un realizācijas plānu 2021.-2023. gadam, vienlaicīgi veicot to saskaņā ar valsts budžetu un papildus ES piedāvāto līdzfinansējumu. Īstenojams un uz reālām prognozēm balstīts plāns ļautu būvniecības nozarei sagatavoties šiem projektiem, saplānot nepieciešamos resursus – gan būvmateriālus, gan darbaspēku.

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vērtējumā katram no šiem trīs virzieniem valsts pārvaldē nepieciešams viens programmas vadītājs jeb saimnieks, jo tikai tad ir cerība, ka šie investīciju projekti uzņems ātrumu un vērienu, lai Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) tuvākajos trīs gados atgrieztos pie izaugsmes.

Nepieciešams mērķtiecīgs būvniecības apjoma krituma mazinājums

Prognozes par IKP kritumu 2020. gadā ir dažādas. Iespējams, ka kritums nebūs tik liels, kā martā plānots, bet lejupslīde būs, kur būvniecībā apjoms, salīdzinot ar 2019. gadu kritīs par aptuveni 15 procentiem. Neskatoties uz šajā gadā valsts piešķirtajām papildus investīcijām 300 milj. euro apmērā publiskās infrastruktūras projektiem (daudzdzīvokļu namu un pašvaldības ēku energoefektivitātes veicināšana, ceļubūve un rekonstrukcija, veselības un kultūras iestāžu rekonstrukcijas, atņemot Satiksmes ministrijas apstādinātos Latvijas Dzelzceļa/lidostas Rīga projektus), šis apjoms varētu pozitīvi ietekmēt IKP aptuveni par 1-2%, kas noteikti nav pietiekami tik nopietnas lejuplīdes līdzsvarošanai.

Šobrīd turpinās Eiropas Savienības projektu īstenošana, un, lai iegūtu pozitīvu ietekmi uz kopējās tautsaimniecības attīstību, tad ar būvniecību saistītajos publiskās infrastruktūras projektos līdz 2023. gada beigām būtu jāspēj apgūt aptuveni 2 mljrd. eiro. Taču šo projektu realizācijai nav redzams būtisks paātrinājums publiskajos iepirkumos, bet gan tieši pretēji – Publisko iepirkuma likuma (PIL) grozījumos tiek veidotas idejas, kā palielināt uzraudzību, un kontroles, vairojot jau tā apgūtinošo birokrātijas slogu. Lai īstenotu šī gada 26. maijā valdības apstiprināto Stratēģiju Latvijai COVID-19 krīzes radīto seku mazināšanai un nepazaudētu izaugsmes iespēju vērienīgumu, ikviens lēmums jāanalizē ilgtermiņā un savstarpējā saistībā ar ekonomiskās izaugsmes potenciālu.