Latvijas būvnieki

Kopš 2021. gada sākuma visā pasaulē ir vērojams būtisks cenu pieaugums dažādās tautsaimniecības nozarēs, bet visievērojamākais ir cenu kāpums būvizstrādājumiem. Turklāt ievērojamas cenu izmaiņas būvniecības nozarē vairākkārtīgi ir bijušas arī citos gados pēdējā desmitgadē.

Galvenie iemesli būvniecībā izmantoto izejvielu cenu kāpumam ir ārēji faktori, kas saistīti ar pieprasījuma strauju augšanu, kā arī izejvielu pasūtīšanu no Ķīnas un ASV, kā arī ģeopolitiskie ierobežojumi no austrumu valstīm. Saskaņā ar būvmateriālu ražotāju sniegto informāciju rekordliels cenu kāpums ir vērojams metālam un koksnei. Tāpat, palielinoties energoefektivitātes pieprasījumam, ļoti liels sadārdzinājums ir siltumizolācijas materiāliem, putu polistiroliem, polimēriem. Procentuāli OSB plātnēm un finiera plātnēm cenu kāpums ir vairāk nekā 200%, kokmateriāliem cenas pieaugums ir vairāk nekā 130%, metāliem pieaugums ir vairāk nekā 80%, polimēru izejvielām pieaugums ir vairāk nekā 70%. Pārējām izejvielām cenu pieaugums svārstās no 5-20%.

Ņemot vērā šo straujo cenu kāpumu, Partnerība aicina par nozari atbildīgo Ekonomikas ministriju ne tikai rast risinājumu attiecībā uz jau spēkā esošajiem līgumiem šobrīd, bet arī ilgtermiņā radīt cenu indeksācijas mehānismu normatīvo aktu līmenī. Pasūtītājiem bieži vien ir izdevīgāk vienoties par cenu izmaiņām esošos līgumos, nevis pārtraukt līgumus un rīkot jaunus tenderus.

Katrs būvkomersants, kas piedalās publisko iepirkumu procedūrās, uzņemas zināmu biznesa risku, iesniedzot finanšu piedāvājumu, tomēr jāapzinās, ka tikai samērīgs risku sadalījums starp pasūtītāju un būvkomersantu ilgtermiņā nodrošina, ka būvkomersantu sākotnējā piedāvājumā netiks iekļauts nepamatoti liels sadārdzinājums saistībā ar potenciālajiem riskiem būvdarbu izpildes laikā.

Partnerība ir iesniegusi Ekonomikas ministrijai savu redzējumu par cenu indeksāciju, termiņiem un citiem nosacījumiem. Partnerība piedāvā indeksēt būvizstrādājumu cenas līgumos, kuru izpilde ir ilgāka par 12 mēnešiem, attiecinot indeksāciju uz būvniecības līgumā norādītajām būvizstrādājumu izmaksām, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes apkopotos datus. Partnerības skatījumā indeksāciju puses ir tiesīgas prasīt, ja noteiktajā periodā būvizstrādājumu inflācija vai arī pretēji – deflācija, pārsniedz 3%.

Partnerības ieskatā kā viens no risinājumiem būtu indeksācijas mehānismu iekļaut topošajos Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti iekļaujamiem noteikumiem un to saturu”.