Biedrības statūti

1. NODAĻA. BIEDRĪBAS NOSAUKUMS.

1.1. Biedrības nosaukums ir Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (turpmāk tekstā – Biedrība).

1.2. Biedrības lietotais nosaukuma saīsinājums ir LBA.

1.3. Biedrības lietotais nosaukuma tulkojums angļu valodā ir Latvian Construction Association.

1.4. Biedrības lietotais nosaukuma saīsinājums angļu valodā ir LCA.

2. NODAĻA. BIEDRĪBAS STATUSS.

2.1. Biedrība ir nozares darba devēju organizācija, kas ir izveidota, lai nodrošinātu būvniecības nozares darba devēju interešu pārstāvību un aizstāvību, kā arī kā nozares profesionālā biedrība lai veicinātu būvniecības nozares pilnveidošanu un turpmāko attīstību.

2.2. Biedrība darbojas, pamatojoties uz Biedrību un nodibinājumu likumu, Darba devēju organizāciju un to apvienību likumu, kā arī citiem normatīvajiem aktiem.

3. NODAĻA. BIEDRĪBAS MĒRĶI un UZDEVUMI. 

3.1. Biedrībai ir izvirzīti šādi darbības mērķi:

3.1.1. pārstāvēt un aizstāvēt būvniecības nozares darba devēju ekonomiskās, sociālās un profesionālās intereses;

3.1.2. veicināt būvniecības kā valsts attīstībai nozīmīga sektora sakārtošanu sabiedrības interesēs, t.sk. veicinot Latvijas būvniecības nozares uzņēmēju konkurētspēju pasaules tirgos;

3.1.3. sekmēt tādu būvniecības, ekonomiskās attīstības, nodarbinātības, izglītības un sociālās politikas vidi, kas veicina būvniecības nozares uzņēmējdarbības veidošanos un attīstību.

3.2. Biedrībai ir šādi uzdevumi:

3.2.1. sekmēt ar ilgtspējīgas, kvalitatīvas un drošas būvniecības attīstības perspektīvām saistīto jautājumu un problēmu risināšanu Latvijā, t.sk. veicinot ar būvniecības jautājumiem saistīto valsts pārvaldes struktūru sakārtošanu;

3.2.2. sekmēt ar būvniecības nozari un būvniecības procesiem saistītā normatīvā regulējuma pilnveidošanu, veicinot būvniecības nozares attīstību;

3.2.3. sekmēt labās prakses standartu ieviešanu būvniecības nozarē Latvijā;

3.2.4. realizēt tādas iniciatīvas, kuras veicina godīgu konkurenci, kā arī cīņu pret ēnu ekonomiku.

4. NODAĻA. FUNKCIJAS.

4.1. Biedrībai kā darba devēju organizācijai ir šādas funkcijas:

4.1.1. veidot darba devēju organizācijas politiku;

4.1.2. pārstāvēt darba devēju intereses attiecībās ar arodbiedrībām, valsts un pašvaldību institūcijām;

4.1.3. sadarboties ar arodbiedrībām koplīgumu, tai skaita ģenerālvienošanās, sagatavošanā, slēgšanā un citos darba attiecību jautājumos;

4.1.4. informēt savus biedrus par normatīvo regulējumu ekonomiskajā un sociālajā jomā;

4.1.5. organizēt biedru apmācību un sniegt konsultācijas darba tiesību jautājumos;

4.1.6. informēt sabiedrību par darba devējiem aktuālajiem jautājumiem.

4.2. Biedrībai kā nozares profesionālai organizācijai ir šādas funkcijas:

4.2.1. veikt pētījumus par nozares aktuālajiem jautājumiem;

4.2.2. piedalīties normatīvā regulējuma, tai skaitā politikas plānošanas dokumentu izstrādes un pieņemšanas procesā, paužot būvniecības nozares uzņēmumu nostāju attiecīgajos jautājumos, sniegt atzinumus par valsts un pašvaldību institūciju izstrādātajiem dokumentiem, izstrādāt priekšlikumus grozījumiem normatīvajos aktos, kā arī iniciēt jaunu normatīvo aktu un cita veida dokumentu izstrādi;

4.2.3. informēt sabiedrību par nozari, nozares attīstību un aktuālajiem jautājumiem un procesiem. 

5. NODAĻA. DARBĪBAS METODES.

5.1. Biedrības izvirzīto mērķu sasniegšanai un funkciju veikšanai Biedrība pielieto šādas darbības metodes un līdzekļus:

5.1.1. piedalās būvniecības attīstību veicinošos pasākumos, kurus organizē valsts pārvaldes, pašvaldības un citas sabiedriskās institūcijas;

5.1.2. pastāvīgi sadarbojas ar arodbiedrībām, valsts pārvaldes, pašvaldības un citām sabiedriskajām institūcijām, kā arī citām organizācijām Biedrības kompetences jautājumos;

5.1.3. pēc valsts un pašvaldību institūciju ierosinājuma, kā arī pēc pašas iniciatīvas sniedz atzinumus, iebildumus un priekšlikumus izstrādātajiem Eiropas Savienības, starptautisko institūciju un organizāciju, kā arī Latvijas Republikas politikas plānošanas dokumentu un normatīvo aktu projektiem, tai skaitā rosinot grozījumus attiecīgajos dokumentos. 

5.1.4. nodrošina Biedrības viedokļa paušanu un pārstāvību attiecīgajās valsts iestādēs un nevalstiskajās organizācijās gan Latvijā, gan starptautiskajā mērogā;

5.1.5. pēc attiecīgas institūcijas uzaicinājuma, kā arī pēc pašas iniciatīvas piedalās Saeimas komisiju, frakciju un citu struktūrvienību, Ministru kabineta, valsts un pašvaldību institūciju sēdēs, darba grupās un organizētajās sanāksmēs, sniedzot savu viedokli, iebildumus un priekšlikumus par risināmajiem jautājumiem;

5.1.6. pieprasa un saņem no valsts un pašvaldību institūcijām savu funkciju veikšanai un mērķu sasniegšanai nepieciešamo informāciju, ja normatīvajos aktos nav noteikti ierobežojumi tās izsniegšanai;

5.1.7. organizē seminārus, diskusijas, konferences;

5.1.8. informē plašsaziņas līdzekļus (medijus);

5.1.9. veic demokrātisko, politisko un ekonomisko procesu analīzi;

5.1.10. organizē konsultāciju un analītisko procesu Latvijas būvniecības stratēģijas izstrādes veicināšanai;

5.1.11. piesaista speciālistus (kā Latvijas, tā ārvalstu) analītiskajam procesam;

5.1.12. veic Eiropas Savienības ekonomisko interešu grupu, Eiropas tehnoloģisko platformu un citu Eiropas Savienības iniciatīvu un iespēju izpēti un izmantošanu Latvijas būvniecības attīstības interesēs;

5.1.13. veic jebkādas citas darbības, kas veicinātu mērķu izpildi un nav pretrunā Latvijas normatīvo regulējumu. 

5.2. Biedrības pārvaldes institūcijas atbilstoši statūtiem lemj par konkrētām darbības metodēm, ar kādām izpildāmi Biedrības uzdevumi un sasniedzami Biedrības mērķi.

5.3. Mērķu sasniegšanas nolūkā Biedrība var nodarboties ar saimniecisko darbību Latvijā. Saimnieciskās darbības rezultātā iegūtie ienākumi izlietojami Biedrības statūtos paredzētajiem mērķiem un uzdevumiem.

5.4. Biedrībai var būt sava manta un tai ir tiesības savā vārdā iegūt personiskas mantiskas un nemantiskas tiesības, būt prasītājam vai atbildētājam tiesā, veikt darījumus Latvijā un citas valstīs saskaņā ar Biedrības mērķiem.

6. NODAĻA. SIMBOLIKA.

6.1. Biedrībai var būt izveidota simbolika. Izveidošanas gadījumā to apstiprina izpildinstitūcija – Valde.

7. NODAĻA. PĀRVALDES INSTITŪCIJAS.

7.1. Biedrības pārvaldes institūcijas ir biedru kopsapulce (tālāk tekstā – Kopsapulce), pastāvīgi funkcionējošā vadības un izpildinstitūcija – Valde, Uzraudzības padome, kā arī Revidents. Pamatojoties uz Uzraudzības padomes lēmumu, personām, kas veikušas nozīmīgu ieguldījumu būvniecības procesu attīstībā valstī, var tikt piešķirti goda amati, kas nav saistīti ar biedra statusu. No šāda amata izrietošās tiesības un pienākumus nosaka attiecīgajā Uzraudzības padomes lēmumā.

8. NODAĻA. VALDE.

8.1. Valde ir Biedrības vadības un pārstāvības institūcija. Valdes sastāvā tiek ievēlēts viens valdes loceklis, kura pilnvaru termiņš ir 3 (trīs) gadi un kuru amatā ievēl Kopsapulce. Valdes loceklis savus pienākumus veic par atlīdzību, tās apmēru un izmaksas kārtību nosaka Kopsapulce.

8.2. Valdes kompetencē ietilpst:

8.2.1. Biedrības ikdienas darba vadīšana;

8.2.2. uzraudzības realizēšana par to, kā Biedri pilda šo statūtu un biedrības institūciju apstiprināto dokumentu noteikumus;

8.2.3. biedrības pārstāvēšana saziņā ar tās biedriem un trešajām personām;

8.2.4. biedrības mantas pārvaldīšana un rīcība ar tās līdzekļiem atbilstoši šiem statūtiem;

8.2.5. vadoties no veicamo darbu apjoma, darbinieku skaitliskā un personālā sastāva, kā arī darba samaksas apmēra noteikšana saskaņā ar apstiprināto budžetu;

8.2.6. priekšlikumu sagatavošana par Kopsapulces kompetencē ietilpstošajiem jautājumiem;

8.2.7. Biedrības ikgadējo darbības virzienu un uzdevumu plāna sagatavošana;

8.2.8. Biedrības gada pārskata sagatavošana;

8.2.9. lēmuma pieņemšana par jaunu biedru uzņemšanu, biedru grupas izveidošanu, biedra iekļaušanu  biedru grupā, izslēgšanu no biedru grupas, kā arī biedra izslēgšanu no Biedrības;

8.2.10. biedru naudas reglamenta apstiprināšana;

8.2.11. Biedrības budžeta sagatavošana;

8.2.12. citi uzdevumi atbilstoši likumiem un Biedrības pārvaldes institūciju lēmumiem;

8.2.13. citu jautājumu izlemšana, kuri nav biedrības Kopsapulces kompetencē.

8.3. Valdei nepieciešams saņemt iepriekšēju Uzraudzības padomes piekrišanu šādu jautājumu izlemšanai:

8.3.1. jauna biedra uzņemšanai;

8.3.2. Biedru grupas izveidošanai, kā arī biedra iekļaušanai biedru grupā;

8.3.3. lēmuma pieņemšanai par biedra izslēgšanu no Biedrības;

8.3.4. Biedru naudas reglamenta projektam.

9. NODAĻA. UZRAUDZĪBAS PADOME.

9.1. Valdes darbu uzrauga un biedru intereses Kopsapulču starplaikos pārstāv Uzraudzības padome. Uzraudzības padome sastāv no biedru pārstāvjiem, kurus ievēlē un atsauc Kopsapulce. Uzraudzības padomes locekļu skaits ir ne mazāks kā trīs. Biedrības valdes loceklis un Revidents nevar vienlaikus būt arī Uzraudzības padomes loceklis.

9.2. Uzraudzības padomes kompetencē ietilpst:

9.2.1. saskaņot jauna biedra uzņemšanu un izslēgšanu;

9.2.2. saskaņot biedru grupas izveidošanu kā arī biedra iekļaušanu biedru grupā un izslēgšanu no tās;

9.2.3. biedru naudas reglamenta projekta saskaņošana;

9.2.4. viedokļa sniegšana par nozarē aktuālajām problēmām un to risināšanu;

9.2.5. biedru ierosinājumu izskatīšana un tālākas virzības izlemšana;

9.2.6. nozares labās prakses vadlīniju un standartu apstiprināšana;

9.2.7. Valdes sagatavotā Biedrības ikgadējo darbības virzienu un uzdevumu plāna saskaņošana.

9.3. Uzraudzības padomes sēdes notiek pēc vajadzības. Uzraudzības padomes sēdes darbību, tai skaitā Uzraudzības padomes sēdes sasaukšanu organizē Valde. 

9.4. Katram Uzraudzības padomes loceklim ir viena balss. Uzraudzības padomes lēmumus pieņem ar vienkāršu klātesošo locekļu balsu vairākumu. 

9.5. Uzraudzības padomes loceklis, kas nepiedalās padomes sēdē, var nodot savu balsi rakstveidā, iesniedzot to citam Uzraudzības padomes loceklim vai Valdei. Nodot savu balsi telefoniski vai citādā veida drīkst tikai tad, ja izmantotie sakaru līdzekli pieļauj fiksēt attiecīgu balsojumu.

9.6. Uzraudzības padomes loceklis pārstāv Biedrību saziņā ar tās biedriem un trešajām personām.

10. NODAĻA. REVIDENTS.

10.1. Biedrības finansiālās un saimnieciskās darbības kontroli veic revidents, kuru ievēlē Kopsapulce uz vienu gadu. Revidenta atlīdzību nosaka Kopsapulce. 

10.2. Biedrības revidents nevar būt valdes vai Uzraudzības padomes loceklis. 

10.3. Revidents:

10.3.1. veic Biedrības mantas un finanšu līdzekļu revīziju;

10.3.2. dod atzinumu par Biedrības budžetu un gada pārskatu;

10.3.3. izvērtē Biedrības grāmatvedības un lietvedības darbu;

10.3.4. sniedz ieteikumus par Biedrības finanšu un saimnieciskās darbības uzlabošanu.

10.4. Revidents veic revīziju Kopsapulces noteiktajos termiņos, taču ne retāk kā reizi gadā.

10.5. Kopsapulce apstiprina Biedrības gada pārskatu tikai pēc revidenta atzinuma saņemšanas. 

10.6. Jebkurš Biedrības biedrs var pieprasīt ārkārtēju revīziju. Šajā gadījumā revīzijas uzdevums sedz pats biedrs.

11. NODAĻA. BIEDRĪBAS BIEDRI.

11.1. Par Biedrības biedriem var būt Statūtos noteiktajā kārtībā uzņemta persona, kas ir sniegusi ieguldījumu Biedrības mērķu sasniegšanai, sekmē tās darbību, atzīst Biedrības Statūtus un tās darbība nav pretrunā ar Biedrības Statūtiem.

11.2. Par Biedrības biedriem var būt personas, kuru pamatdarbības veids ir būvniecība vai ar būvniecību saistīta darbība.

11.3. Biedrības biedriem ir sekojošas tiesības:

11.3.1. saņemt nepieciešamo informāciju par Biedrības darbību, tai skaitā iepazīties ar visu Biedrības institūciju protokoliem, lēmumiem un rīkojumiem;

11.3.2. iesniegt priekšlikumus par Biedrības darbības, tās amatpersonu darba pilnveidošanu;

11.3.3. piedalīties visos Biedrības rīkotajos pasākumos;

11.3.4. izmantot Biedrības logotipu, saskaņojot ar Biedrības valdi;

11.3.5. iekļaut savu kā Biedrības dalībnieka nosaukumu paziņojumos presei un valdībai iesniegtajos dokumentos;

11.3.6. par saviem līdzekļiem pasūtīt un izplatīt Biedrības mārketinga materiālus;

11.3.7. Statūtos noteiktajos gadījumos un kārtībā veidot biedru grupas. 

11.4. Biedrības biedri tiek uzņemti un izslēgti, kā arī var izstāties šādā kārtībā:

11.4.1. lēmumu par biedra uzņemšanu Biedrībā pieņem Valde viena mēneša laikā no visu nepieciešamo dokumentu un Uzraudzības padomes saskaņojuma saņemšanas. Valdes lēmums rakstveidā jāpaziņo pieteicējam piecu dienu laikā no tā pieņemšanas brīža. 

11.4.2. Biedrs var jebkurā laikā izstāties no Biedrības rakstveidā paziņojot par to Valdei. Tiek uzskatīts, ka biedrs ir izstājies no Biedrības tajā datumā, kad Valde ir saņēmusi biedra iesniegumu. Šādā gadījumā biedram ir pienākums samaksāt biedru naudu par tekošo mēnesi un jau samaksātā biedru nauda netiek atgriezta.

11.4.3. Biedru var izslēgt no Biedrības ar Valdes lēmumu, ja:

11.4.3.1. biedrs nepilda Kopsapulces un/vai Valdes lēmumus;

11.4.3.2. biedrs nepilda savus pienākumus un uzņemtās saistības, t.i. neveic biedru naudas maksājumus, kā arī nepilda Biedrības pārvaldes institūciju likumīgus lēmumus.

11.4.3.3. biedrs veic citu darbību, kas ir pretrunā ar Statūtos noteikto.

11.5. Jautājumu par biedra izslēgšanu Valde izskata, uzaicinot izslēdzamo biedru un uzklausot viņa viedokli. Izslēdzamā biedra neierašanās viedokļa paušanai nav šķērslis Valdes lēmuma pieņemšanai. Valde lēmumu par biedra izslēgšanu no Biedrības un šī lēmuma motivāciju paziņo izslēdzamajam biedram piecu dienu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža. 

11.6. Izslēgšanas gadījumā Biedrības biedra iemaksātā nauda tam netiek atmaksāta.

11.7. Pēc attiecīgās personas rakstiskā pieprasījuma, lēmums par atteikumu uzņemt šo personu par biedru vai par biedra izslēgšanu no Biedrības tiek izskatīts nākamajā Kopsapulcē. Kopsapulces lēmums šajā jautājumā nav pārsūdzams. Atkārtoti iesniegumu par iestāšanos Biedrībā var iesniegt ne ātrāk kā pēc 12 kalendāriem mēnešiem pēc Valdes lēmuma pieņemšanas par atteikumu uzņemt Biedrībā vai par izslēgšanu no Biedrības. 

11.8. Biedrības biedriem ir šādi pienākumi:

11.8.1. ievērot Biedrības statūtus;

11.8.2. veicināt Biedrības mērķu īstenošanu;

11.8.3. pildīt Biedrības valdes lēmumus;

11.8.4. regulāri maksāt biedra naudu;

11.8.5. ar savu darbību nediskreditēt Biedrību.

11.9. Biedrībā var uzņemt arī asociētos biedrus. Par asociēto biedru var uzņemt uzņēmumus, organizācijas vai fiziskas persona, kas nav tieši saistīta ar būvniecības nozari, bet piedalās biedrības darbībā konkrēta projekta ietvaros (piemēram, izglītības iestāde, juridiskais birojs, valsts vai pašvaldības iestāde un uzņēmums, citas biedrības un asociācijas u.c.). Asociēto biedru Biedrībā uzņem un no Biedrības izslēdz tādā pašā kārtībā kā biedru. Asociētā biedra tiesības un pienākumi tiek noteikti lēmumā par biedra uzņemšanu un/vai ar biedru noslēgtā atsevišķa vienošanā. Asociētais biedrs var ietilpt biedru grupā. Asociētais biedrs var būt galvenais biedru grupas uzņēmums, tikai, ja visi grupā ietilpstošie biedri ir asociētie biedri.  

12. NODAĻA. KOPSAPULCES SASAUKŠANA, KOMPETENCE UN LĒMUMU PIEŅEMŠANA.

12.1. Kopsapulce ir augstākā Biedrības lēmējinstitūcija.

12.2. Kopsapulces kompetencē ietilpst:

12.2.1. Valdes sastādītā Biedrības budžeta apstiprināšana;

12.2.2. Biedrības gada pārskata apstiprināšana;

12.2.3. valdes locekļa atlīdzības apmēra un tās izmaksas kārtības noteikšana, kā arī izvirzīt pārstāvi, kas līdzparaksta darba līgumu ar valdes locekli, kā arī jebkādus grozījumus tajā;

12.2.4. Biedru naudas reglamenta apstiprināšana;

12.2.5. jauna biedra uzņemšanas kā arī biedra izslēgšana no Biedrības;

12.2.6. Biedrības ikgadējo darbības virzienu un uzdevumu plāna apstiprināšana un izpildes uzraudzība;

12.2.7. biedru ierosinājumu izskatīšana un tālākas virzības izlemšana.

12.3. Kopsapulcē ir tiesīgi piedalīties visi Biedrības biedri. Biedru, kas ir juridiskā persona Biedru sapulcē pārstāv tā amatpersona ar pārstāvības tiesībām vai cita fiziskā persona uz pilnvarojuma pamata.

12.4. Kārtējo Kopsapulci sasauc ne retāk kā vienu reizi 3 mēnešos.

12.5. Ārkārtas Kopsapulce var tikt sasaukta pēc Valdes vai Uzraudzības padomes iniciatīvas, vai, ja to rakstveidā pieprasa ne mazāk kā viena desmitā daļa Biedrības biedru, norādot sasaukšanas iemeslu.

12.6. Kopsapulce tiek sasaukta, ne vēlāk kā divas nedēļas pirms sapulces, nosūtot katram biedram rakstisku uzaicinājumu uz biedru reģistrā norādīto elektroniskā pasta adresi.

12.7. Kopsapulce ir lemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puse no biedriem.

12.8. Ja Kopsapulce nav lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, 2 nedēļu laikā tiek sasaukta atkārtota Kopsapulce, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus neatkarīgi no klātesošo biedru skaita, ar nosacījumu, ka tajā piedalās vismaz divi biedri. 

12.9. Katram biedram Kopsapulcē ir viena balss. Kopsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk kā puse no klātesošajiem biedriem. Lēmums par Statūtu grozījumiem, Biedrības darbības izbeigšanu ir pieņemts, ja par to nobalso vairāk nekā divas trešdaļas no klātesošajiem biedriem.

13. NODAĻA. BIEDRU NAUDA.

13.1. Biedrības biedri maksā ikmēneša biedru naudu saskaņā ar Biedru naudas reglamentu, kuru apstiprina Kopsapulce.

14. NODAĻA. BIEDRĪBAS BUDŽETA SASTĀDĪŠANAS UN LĪDZEKĻU IZLIETOŠANAS KĀRTĪBA.

14.1. Biedrības budžetu veido:

14.1.1. biedru nauda;

14.1.2. ziedojumi;

14.1.3. ienākumi no saimnieciskās darbības;

14.1.4. Biedru un citu personu mērķiemaksas atsevišķu biedrības uzdevumu sasniegšanas finansēšanai;

14.1.5. citi likumos atļautie ienākumu gūšanas veidi.

14.2. Biedrības budžets sastādāms, grāmatvedība un statistiskā uzskaite kārtojama atbilstoši likuma “Par budžeta un finanšu vadību”, citu attiecīgu tiesību aktu prasībām, kā arī starptautiskajiem grāmatvedības standartiem.

14.3. Biedrības budžeta līdzekļus izlieto:

14.3.1. Statūtos noteikto mērķu īstenošanai;

14.3.2. Biedrības pastāvīgi darbojošos vadības institūciju uzturēšanas izdevumu segšanai;

14.3.3. Biedrības īpašuma iegādei;

14.3.4. Biedrības darbinieku algošanai;

14.3.5. citu izdevumu segšanai, kas radušies pildot statūtos noteiktos uzdevumus.

15. NODAĻA. DARBĪBAS IZBEIGŠANAS UN REORGANIZĀCIJAS KĀRTĪBA.

15.1. Biedrības likvidācija un reorganizācija notiek saskaņā ar Kopsapulces lēmumu, ja par to nobalsojuši vairāk nekā divas trešdaļas Biedrības biedru kopskaita.

15.2. Pašlikvidācijas procesā atlikušos naudas līdzekļus un mantu likvidators nodod institūcijai, kuru norādījusi Biedrības valde.

16. NODAĻA. STRĪDU IZŠĶIRŠANA.

15.1. Strīda gadījumā starp biedriem vai starp Biedrību un biedru, ieskaitot ar šo statūtu interpretāciju un realizāciju, ir obligāta strīda pirmstiesas izskatīšana pārrunu ceļā, abpusēji parakstot attiecīgu strīda pirmstiesas izskatīšanas gaitas un būtības protokolu.

15.2. Ja pārrunu ceļā nav izdevies šo strīdu atrisināt, tas ir jāskata Latvijas tiesā vai šķīrējtiesā, saskaņā ar Latvijas likumiem. 

Biedrības Latvijas Būvuzņēmēju apvienība, valdes loceklis Edijs Kupčs

Rīgā, 2024. gada 24. maijs

______________________________________________

Ētikas kodekss

Latvijas būvniecības nozares ētikas kodekss ir balstīts morālo vērtību pamatprincipos, ko tā parakstītāji apņemas ievērot un veicināt savā ikdienas darbībā, tādējādi pilnveidojot būvniecības vidi un praksi Latvijā. Latvijas būvniecības nozares pārstāvju pamatvērtības ir: godprātība, atbildība, kompetence, atklātība, cieņa un lojalitāte. Minētie ētikas principi tiek ievēroti attiecībās ar valsti, pasūtītāju, sadarbības partneriem, citiem būvniecības nozares pārstāvjiem un sabiedrību.

Godprātība

Būvniecības nozares pārstāvji neveic prettiesiskas vai morāli nosodāmas darbības, kas varētu diskreditēt būvniecības nozari un neatbilst labās prakses principiem.

Būvniecības nozares pārstāvji rīkojas atbilstoši valstī pieņemtajiem regulējošajiem normatīvajiem aktiem un būvniecības labās prakses principiem.

Būvniecības nozares pārstāvji rūpējas par pretkorupcijas normatīvā regulējuma un labās prakses ievērošanu un visu nodokļu savlaicīgu un pilnīgu nomaksu.

Atbildība

Būvniecības nozares pārstāvji veicina kvalitatīvu, drošu un ilgtspējīgu būvniecību un būvmantojuma saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Būvniecības nozares pārstāvji rūpējas par savu un būvniecības nozares reputāciju un izvairās no darbībām, kas tieši vai netieši varētu to diskreditēt.

Būvniecības nozares pārstāvji piedalās būvniecības vidi regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanas procesā sadarbībā ar valsti, pašvaldību un citām nozarē iesaistītām organizācijām.

Kompetence

Būvniecības nozares pārstāvji piedāvā pakalpojumus un īsteno projektus jomās, kurās tiem ir kompetence un profesionālās zināšanas.

Būvniecības nozares pārstāvji pilnveido savu kompetenci, veicina darbinieku un partneru profesionālo pilnveidi un seko jaunākajām tendencēm zinātnē, tehnoloģiju attīstībā un nozares praktiskajā darbībā.

Būvniecības nozares pārstāvji rūpējas par būvniecības nozares piedāvāto pakalpojumu kvalitāti un mērķtiecīgi piedalās vispārējās kvalitātes un kompetences pilnveidošanā.

Atklātība

Būvniecības nozares pārstāvji rūpējas, lai to darbības ir skaidras, caurskatāmas un saprotamas, un līdzdarbojas jebkuru neskaidrību vai aizdomu novēršanā.

Būvniecības nozares pārstāvji apņemas informēt iesaistītās puses par nepilnībām, kas tiek konstatētas visā būvniecības procesā, un rīkojas, lai tās novērstu.

Būvniecības nozares pārstāvji apņemas savlaicīgi sniegt sabiedrībai pilnīgu un patiesu informāciju gadījumos, kad būvniecības process var būtiski ietekmēt apkārtējo vidi vai radīt sabiedrībai neērtības būvniecības laikā.

Cieņa un lojalitāte

Būvniecības nozares pārstāvji rīcībā un publiskos izteikumos respektē kolēģus un neveic darbības, kas varētu nepamatoti kaitēt to reputācijai.

Būvniecības nozares pārstāvji rīkojas tikai likuma ietveros un neveic darbības, kas varētu veicināt projekta iegūšanu negodprātīgā veidā ne konkursu izstrādes laikā, ne arī pēc to izsludināšanas.

Būvniecības nozares pārstāvji apņemas savstarpējos problēmjautājumus sākotnēji risināt koleģiāli, ievērojot konkurenci regulējošo normatīvo aktu ierobežojumus.

Kodeksa izpildes nodrošināšana

Ētikas kodeksā noteikto ētikas pamatprincipu iespējamos pārkāpumus izskata Ētikas komisija, kuras sekretariāta funkcijas pilda Latvijas Būvniecības padome.

Ētikas komisijā ir 5 pastāvīgie komisijas locekļi un 2 nepastāvīgie komisijas locekļi, kas pienākumus pilda gadījumos, kad kāds no pastāvīgajiem komisijas locekļiem ir ilgstošā prombūtnē vai nespēj veikt pienākumus interešu konflikta gadījumā.

Ētikas komisijas locekļus pēc Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Latvijas Būvniecības padomes locekļu rekomendācijas Latvijas Būvniecības padomes padome ievēlē uz 3 gadiem ar tiesībām tikt ievēlētiem atkārtoti. Ētikas komisijas priekšsēdētāju ar balsu vairākumu ievēlē no komisijas locekļu vidus.

Iespējama interešu konflikta gadījumā, komisijas loceklis atturas no dalības konkrētā lēmuma pieņemšanā.

Ētikas komisija iesniegumu izskata 30 dienu laikā no tā saņemšanas brīža komisijas sēdē, uz kuru tiek uzaicināts pieteikuma iesniedzējs un iespējamais Latvijas būvniecības nozares ētikas kodeksa pārkāpējs.

Izvērtējot pieteikumā norādīto, iesaistīto personu paskaidrojumus un konstatējot pārkāpumu, komisija pieņem lēmumu izteikt pārkāpējam nosodījumu.

10 dienu laikā pēc tam, kad Ētikas komisija ir pieņēmusi lēmumu izteikt pārkāpējam nosodījumu, tā rakstiski paziņo par to arī organizācijai vai iestādei, kas pārkāpējam izsniegusi sertifikātu vai licenci darbībai būvniecības nozarē.

Pēc Ētikas kodeksa apstiprināšanas Latvijas Būvniecības padomē, kodeksā noteiktie ētikas standarti ir saistoši visām būvniecības nozarē iesaistītajām personām. Nozares organizācijas, kam ir savi ētikas kodeksi, nodrošina, ka tie nav pretrunā ar Latvijas Būvniecības padomes apstiprinātā Ētikas kodeksa standartiem.

Nozares organizācijas, kurām nav sava ētikas kodeksa, piemēro šo ētikas kodeksu. Tām ir tiesības izveidot atsevišķu ētikas komisiju, kas izskata iesniegumus par biedru ētikas pārkāpumiem un piemēro organizāciju vai šajā kodeksā noteiktos sodus.