Latvijas būvnieki

Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktais pētījums atklāj būtiskas atšķirības ēnu ekonomikas apjomā starp dažādiem uzņēmumu segmentiem, izceļot neuzrādīto jeb aplokšņu algu īpatsvaru. Ja lielo uzņēmumu vidū nedeklarētais atalgojums veido vidēji 12%, tad būvkomersantu mazajā segmentā ēnu ekonomika ir ievērojami augstāka, sasniedzot 44,2%.

Tomēr, iepazīstoties ar jau sagatavoto un valdībā apstiprināto Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu 2021./2022. gadam, redzams, ka pamata pasākumi fokusējas uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem, kuri jau pēdējo piecu gadu laikā ir ieviesuši gan ģenerālvienošanās nosacījumus, gan elektronisko darba laika uzskaites sistēmu (EDLUS), tādējādi radot stabilu pamatu caurspīdīgai un konkurētspējīgai komercpraksei.

Dati par ēnu ekonomikas apjomu tiek aktualizēti katru gadu, tomēr Latvijas Būvuzņēmēju partnerība uzskata, ka ēnu ekonomikas cēloņi ir jāpēta padziļinātāk dažādos segmentos.

“Šādi dati atklātu, kur meklēt ēnu ekonomikas avotus, kā arī plānot tiešām efektīvus veidus, kā ar to cīnīties. Uzliekot jaunus papildu administratīvus pasākumus tiem lielajiem būvuzņēmējiem, uz kuriem jau attiecas visas ar likumu noteiktās prasības pilnā apmērā, piemēram, ieviešot papildus nodokļu uzskaiti jau ar EDLUS aprīkotu būvobjektu līmenī, tiktu radītas papildus izmaksas gan uzņēmumiem, gan valsts pārvaldei, bet papildus iekasētie nodokļi šajos objektos būtu salīdzinoši mazi,” norāda Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītājs Gints Miķelsons.

Ar šādu mērķi – izpētīt ēnu ekonomikas apjomu dažādos uzņēmumos pēc to nodarbināto skaita – partnerība veica pētījumu, analizējot “aplokšņu algu” maksājumu apjomu mazos, vidējos un lielos uzņēmumos. Pētījumā tika izmantoti Valsts ieņēmuma dienesta dati par stundu likmi un darba stundu skaitu 2021. gadā.

Pētījuma rezultātā apstiprinājās pieņēmums, ka “aplokšņu algas” tiek maksātas būvkomersantos ar mazu nodarbināto skaitu. Datu analīze uzrādīja, ka mazajos uzņēmumos gan vidējā darba stundas likme, gan vidējais stundu apjoms ir daudzkārt zemāks nekā lielajos uzņēmumos.

Iegūtie dati ļauj secināt, ka ieviešot uz segmentu analīzi balstītu pieeju ēnu ekonomikas mazināšanai mazo būvkomersantu vidū, valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu un iedzīvotāju ienākuma nodokļu apmērs palielinātos par 30 miljoniem eiro gadā.

Pētījuma rezultātus partnerība ir prezentējusi Ekonomikas ministrijai, Finanšu ministrijai, kā arī Valsts ieņēmumu dienestam, norādot arī konkrētus pasākumus, kuru ieviešana varētu sekmēt ēnu mazināšanos. Piemēram, ieviešot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus par mājokļa remonta izdevumiem, nosakot, ka daudzdzīvokļu ēkas var tikt nodotas ekspluatācijā tikai pēc visu dzīvokļu pilnas apdares, jo tieši apdares darbos vērojama liela nereģistrētā saimnieciskā darbība. Ieteikto risinājumu vidū ir arī sezonas būvstrādnieka ienākuma nodokļa režīma ieviešana, kā līdzīgi tas ir sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokļa gadījumā, jo šādi tiktu samazināts nodokļu slogs tiem strādniekiem, kas nodarbināti nozares būvdarbu aktīvajā laika periodā no 1. aprīļa līdz 31. oktobrim.

Partnerība norāda, ka Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu nepieciešams pārskatīt, lai jau 2023. gadā varētu ieviest konkrētus pasākumus mazo uzņēmumu un privātā segmentā, kā arī novērst tādus pasākumus, kas uzliek papildu administratīvo slogu  un izmaksas lielajiem komersantiem. Piemēram, plānā ietvertais pasākums būvniecības nozarē noteikt pienākumu kārtot uzņēmumu grāmatvedību elektroniskā formātā un izrakstīt strukturētus e-rēķinus, būtu jāskata visu nozaru kontekstā atbilstoši vienotai koncepcijai un risinājumam, turklāt tas būtu dārgs risinājumus gan uzņēmējiem, gan valsts pārvaldei, un ja tiktu attiecināms tikai uz lielajiem uzņēmējiem, tad ēnu apjomu, ko veido mazais segments, tas neietekmētu.

Skatiet visu pētījuma prezentāciju šeit: Enu ekonomika buvniecibas nozare 13.05_.pptx.