BŪVNIECĪBAS NOZARES RĀDĪTĀJI

Būvniecības nozarei ir nozīmīga loma Latvijas tautsaimniecībā – tās īpatsvars pēc pievienotās vērtības sasniedz 5,9%; tajā ir aizņemti 6,4% no kopējā darbvietu skaita; tās pienesums Latvijas budžetā ir 2,3% no visiem nodokļu ieņēmumiem.

Būvniecības pievienotā vērtība* un starppatēriņš** / miljardi EUR

Būvniecības nozares kopējā pievienotā vērtība Latvijā 2019.gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro gadā, savukārt nozares starppatēriņš ir apmēram 2-3 reizes lielāks (4,6 miljardi eiro). Būvniecības nozares loma Latvijas ekonomikā (īpatsvars kopējā pievienotajā vērtībā) šobrīd sasniedz 6,8 %. Vēsturiski šis rādītājs ir svārstījies robežās no 5 līdz 10 %, strauji pieaugot laika periodā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) un pēc tam samazinoties ekonomiskās krīzes rezultātā. Būvniecības nozares īpatsvars pēc starppatēriņa 2019.gadā sasniedza 15,5 %. Lielākā daļa no Latvijas būvniecības nozares apkalpo vietējo tirgu, tādējādi tā ir cieši savstarpēji saistīta ar kopējām investīcijām tautsaimniecībā, raksturojot ekonomikas dalībnieku noskaņojumu un nākotnes novērtējumu. (*Pievienotā vērtība ir produkta tirgus vērtības pieaugums, kas ir radies jebkuras saimnieciskās darbības rezultātā. To aprēķina, no produkcijas izlaides (bāzes cenās) atņemot starppatēriņu. **Starppatēriņš ir vērtība tām precēm un pakalpojumiem, kas ir iesaistīti ražošanas procesā patērēšanai, neskaitot pamatlīdzekļus, kuru patēriņu ieraksta kā pamatkapitāla patēriņu. Preces un pakalpojumus ražošanas procesā var vai nu pārveidot, vai izlietot.)

Būvniecības apjoma indeksi / 2015. = 100

Būvniecības apjoms Eiropas valstīs kopš 2000.gada ir būtiski mainījies. Īpaši straujš tā pieaugums ir bijis Baltijas valstīs, kur tas līdz 2008. gadam pieauga 2–3 reizes – to veicināja gan ES finansējuma izmantošanas pieaugums, gan arī intensīva kreditēšana un nekustamā īpašuma tirgus burbulis. Turpmākajos gados būvniecības apjoms samazinājās apmēram par pusi. Līdzīgs būvniecības kāpums un kritums bija ne tikai Baltijā, bet arī Dienvideiropas valstīs un Īrijā, kur straujai nekustamā īpašuma tirgus izaugsmei sekoja kritums un stagnācija vairāku gadu garumā. Vēlāk būvniecības apjoms pakāpeniski atsāka palielināties, taču (valsts un privātajā sektorā) uzkrātā parādu sloga dēļ tas joprojām ir zemāks nekā pirms krīzes. Tāpēc pēdējos gados būvniecības nozares attīstību (jo īpaši Baltijas valstīs) lielākā mērā ietekmē gan ekonomikas attīstība, gan ES fondu pieejamība.

Sezonāli izlīdzināti būvniecības produkcijas indeksi / 2015. = 100

2000.–2007.gadā būvniecības kopējais apjoms palielinājās 2 reizes. Šajā periodā būvniecība bija viena no visstraujāk augošajām nozarēm Latvijā, jo reizē ar iestāšanos ES notika palielināta ārvalstu finansējuma ieplūde Latvijas tautsaimniecībā, radot augošu pieprasījumu. Savukārt 2008.–2010.gadā, kad iestājās ekonomikas krīze un samazinājās pieejamais finansējums, nozare piedzīvoja ievērojamu kritumu. Kopš 2011. gada, kad Latvijas ekonomikā atsākās izaugsme, būvniecības apjoms atkal sāka palielināties, tomēr 2015./2016.gadā nozares aktivitāte samazinājās, jo vispirms samazinājās ēku būvniecība, bet pēc tam ievērojami nokritās arī inženierbūvju apjoms. Kopš 2016. gada nogales būvniecībā atkal ir atsākusies strauja attīstība, kas lielā mērā ir saistīta ar darba atsākšanos ES līdzfinansētajos projektos, kā arī vairākiem lieliem būvniecības objektiem..

Būvdarbu apjoms (jaunā būvniecība un remontdarbi), faktiskajās cenās / miljoni EUR

Būvdarbu apjoms 2019.gadā sasniedza 2,3 miljardus eiro. Aptuveni 1/3 jeb 856 miljonus eiro no tā veido uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir ēku būvniecība. Vēl aptuveni 1/3 no visu būvdarbu vērtības jeb 793 miljonus eiro nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir inženierbūvniecība. Atlikušo daļu veic uzņēmumi, kas nodarbojas ar specializētajiem būvdarbiem.

Aizņemto darbvietu skaits būvniecībā un tās apakšnozarēs

Būvniecība ir 7. lielākais darba devējs starp Latvijas tautsaimniecības nozarēm. Tajā šobrīd ir aizņemti apmēram 60 tūkstoši darbvietu jeb 6,4 % no kopējā darbvietu skaita. Nozarei ir raksturīga ļoti izteikta sezonalitāte, kuras ietekmē atšķirība starp darba vietu skaitu vasarā un ziemā var sasniegt 10 tūkstošus – tas savukārt ietekmē Latvijas kopējā bezdarba līmeņa svārstības par aptuveni 1 procentpunktu. Lielākā daļa (apmēram 27 tūkstoši) būvniecībā strādājošo ir nodarbināta specializētajos būvdarbos, veicot ēku nojaukšanu un būvlaukumu sagatavošanu, elektroinstalācijas ierīkošanu, cauruļvadu uzstādīšanu un būvdarbu pabeigšanu. Apmēram 22 tūkstoši ir nodarbināti ēku būvniecībā, ieskaitot projektu izstrādi. Savukārt 15 tūkstoši aizņemto darba vietu ir inženierbūvniecībā, kurā ir ietverta ceļu un dzelzceļu, pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība.

Būvniecības izmaksu indeksi resursu pamatgrupās / 2015.gads = 100

Būvniecības nozares izmaksas laikā no 2013. līdz 2016.gadam ir bijušas samērā stabilas, taču tad tās sākušas palielināties, tostarp pakāpeniski mainoties arī to struktūrai. Pēdējos gados visstraujāk augošā būvniecības izmaksu sastāvdaļa ir strādājošo atalgojums – to ietekmē ne tikai kopējā atalgojuma izaugsmes tendence Latvijas tautsaimniecībā, bet arī stingrākas Publisko iepirkumu likuma prasības un cīņa pret aplokšņu algām nozarē. Kopš 2017.gada pieaug arī būvmateriālu izmaksas un izmaksas mašīnu un mehānismu uzturēšanai, jo līdz ar straujāku ekonomikas izaugsmi (ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs) palielinās pieprasījums pēc būvmateriāliem un sadārdzinās energoresursi. Tomēr 2020.gadā līdz ar COVID-19 ietekmi sāk kristies būvmateriālu izmaksas.

Produktivitāte uz vienu strādājošo būvniecības nozarē tūkstoši EUR

Produktivitātes atšķirības ietekmē dažāds valstu labklājības līmenis – jo bagātāka ir valsts, jo lielāka ir pasūtījumu vērtība un izcenojumi par darbu. Būvniecības nozarē produktivitāte (pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto) Latvijā ir ceturtā zemākā starp ES valstīm. Citās Eiropas valstīs augstāku produktivitāti nodrošina arī labāka darba organizācija, augstāks darbinieku kvalifikācijas un tehnoloģiskā nodrošinājuma līmenis. Tāpat produktivitāte ir cieši saistīta ar atalgojumu, ko vairākās valstīs reglamentē stingras minimāli izpildāmās prasības. Tādējādi būvniecības darbinieks, kurš iepriekš ir strādājis Latvijā, pēc aizbraukšanas, piemēram, uz Zviedriju, Vāciju vai citu valsti, var ievērojami paaugstināt produktivitāti, pildot līdzīgu darbu.

Būvniecībā strādājošo uzņēmumu skaits dalījumā pēc nodarbināto skaita

Kopējais būvniecībā strādājošo uzņēmumu skaits kopš 2011.gada palielinās, un 2018.gadā tas sasniedza 11,6 tūkstošus (atbilstoši CSP datiem). Atbilstoši Būvniecības valsts kontroles biroja datiem nozares spēlētāju skaits ir 2 reizes mazāks – apmēram 6 tūkstoši. Vairākumu no nozares uzņēmumiem veido tādi, kuros darbinieku skaits nepārsniedz 9. Tādu uzņēmumu, kuros strādā vismaz 50 darbinieki, kopējais skaits ir nepilni divi simti. Jāatzīmē, ka atkarībā no uzņēmumu lieluma būtiski atšķiras produktivitāte (pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto) nozarē, piemēram, lielajos būvniecības uzņēmumos (darbinieku skaits – sākot ar 250) produktivitāte var būt aptuveni 3 reizes lielāka nekā mikrouzņēmumos (darbinieku skaits – līdz 9).

Būvniecības pakalpojumu eksports un imports / miljoni EUR

Būvniecības nozare lielāko daļu veikto darbu izpilda iekšējā tirgū, tādējādi būdama lielā mērā atkarīga no vietējās ekonomikas situācijas. Tomēr noteikta daļa darbu tiek veikta arī ārpus valsts, palīdzot gan nodrošināt papildu ieņēmumus, gan diversificēt riskus ekonomikas lejupslīdes gadījumā. Latvijas būvniecības nozares eksporta apjoms pēdējās desmitgades laikā ir palielinājies, un 2019.gadā tas sasniedza 338 miljonus eiro; Baltijas kaimiņvalstu vidū tas ir zemākais rādītājs. No otras puses, Latvijā pēdējos gados ir pakāpeniski samazinājies būvniecības pakalpojumu importa apjoms, kas 2019.gadā bija tikai 57 miljoni eiro. Tādējādi būvniecības pakalpojumu starptautiskā bilance (eksports mīnus imports) Latvijā kopš 2010.gada ir pozitīva.

Būvniecības nozares maksājumi budžetā miljoni EUR

Lielāko daļu no būvniecības uzņēmumu maksājumiem budžetā veido darbaspēka nodokļi (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas – VSAOI, iedzīvotāju ienākuma nodoklis – IIN, mikrouzņēmumu nodoklis – MUN) un uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN). Nozarei pēdējos gados ir raksturīga pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksa, kā rezultātā šajā pozīcijā ir negatīva ietekme uz valsts budžetu. Tomēr kopumā būvniecība nodrošina svarīgu pienesumu valsts budžetam – nozares uzņēmumi nodokļos samaksā vairāk nekā 300 miljonus eiro gadā; šie maksājumi 2019.gadā veidoja 3,5 % Latvijas kopbudžeta ieņēmumu. Nozares nomaksāto nodokļu kopsumma ir samērojama ar nozīmīgām budžeta izdevumu pozīcijām, piemēram, augstākajai izglītībai (2019.gadā – 284 miljoni eiro). 

Publiskie un privātie pasūtījumi

Aptuveni puse no būvniecības apjoma Latvijā tiek veikta, izmantojot publisko finansējumu. Tas savukārt ir saistīts ar ES struktūrfondu apguvi un galvenokārt ietver inženierbūves (ceļus, tiltus) un sabiedriskas nozīmes ēkas — izglītības un veselības aprūpes iestādes, muzejus u.tml. Otru pusi nodrošina privātais pasūtījums, kas ietver dažādu dzīvojamo ēku (daudzdzīvokļu namu, privātmāju) un nedzīvojamo ēku (birojiem, ražošanai, tirdzniecībai, viesnīcām u.tml.) būvniecību.