Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Kad stājas spēkā ĢENERĀLVIENOŠANĀS?

Parakstot ĢENERĀLVIENOŠANOS, puses noteikušas, ka tā stājas spēkā 6 mēnešu laikā pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. ĢENERĀLVIENOŠANĀS ir publicēta 2019. gada 3. maija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”. (https://www.vestnesis.lv/op/2019/88.DA1)
Papildus, 2019.  gada 3. jūlijā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēti Grozījumi Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (https://www.vestnesis.lv/op/2019/133.DA1) un 2019.  gada 2. augustā oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” publicēti Grozījumi Būvniecības nozares ģenerālvienošanās (https://www.vestnesis.lv/op/2019/156.DA1)
Līdz ar ko ĢENERĀLVIENOŠANĀS un tās grozījumi stājas spēkā 2019. gada 3. novembrī.

Uz ko attiecas ĢENERĀLVIENOŠANĀS?

ĢENERĀLVIENOŠANĀS attiecas uz komersantiem, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē (neatkarīgi no tā vai darba devējs ir vai nav kā saimnieciskās darbības veidu reģistrējis būvniecību) un uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku.
ĢENERĀLVIENOŠANĀS attiecas uz darbiniekiem, kurus Latvijas Republikas teritorijā nodarbina darba devēji, kas veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē un kas atbilst vismaz vienai no šādām pazīmēm:
·  strādā kādā no ĢENERĀLVIENOŠANĀS pielikumā norādītajām profesijām;
·  veic darbu būvlaukumā, un darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu;
·  veic darbu darbaspēka nodrošināšanas pakalpojuma saņēmēja labā un darba pienākumi ir tiešā veidā saistīti ar būvdarbu veikšanu.
 
ĢENERĀLVIENOŠANĀS pēc spēkā stāšanās ir saistoša pilnīgi visiem būvkomersantiem, neatkarīgi no tā, vai komersants parakstījis ĢENERĀLVIENOŠANOS vai nē.

Kāds ir ĢENERĀLVIENOŠANĀS termiņš?

ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteikumi paredz, ka tā ir spēkā līdz 2025. gada 31. decembrim un, ja kāda no pusēm ne vēlāk kā 3 (trīs) mēnešus pirms minētā termiņa nav paziņojusi par tās izbeigšanu, ĢENERĀLVIENOŠANĀS darbība tiek pagarināta uz katru nākamo sešu gadu termiņu. ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteikumi paredz arī, ka tā var tikt izbeigta uz pušu vienošanās pamata.

Ko paredz ĢENERĀLVIENOŠANĀS?

1) MINIMĀLĀ ALGA
a. ĢENERĀLVIENOŠANĀ norādītajiem darbiniekiem tiek noteikta minimālā alga – 780 eiro mēnesī un attiecīgi stundas likme 4,67 eiro, kas darba devējiem jāmaksā, sākot no ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās;
b. Darba devējiem ir tiesības 6 mēnešus pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās maksāt minimālo algu ne mazāku kā650 euro mēnesī, kas atbilst stundas tarifa likmei 3,89 euro;
c. Uzņēmumā nodarbinātajam, kurš apgūst profesiju (praktikants), 6 mēnešus no darba līguma noslēgšanas darba algai var piemērot koeficientu 0,7.

2) PIEMAKSAS
  a. pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās būvniecībā nodarbinātajiem par virsstundu darbu darba devējs nosaka piemaksu ne mazāku kā 50 procentu apmērā no noteiktās darba algas vai stundas tarifa likmes;
b. Būvniecībā nodarbinātajiem maksājama piemaksa 5 procentu apmērā atbilstoši piemērojamajai nozares minimālajai mēneša darba algai, ja viņš ir ieguvis izglītību, kas atbilst viņa veicamajai profesijai, ko apliecina izglītības iestādē izsniegts izglītības dokuments.
 
3) DARBA LAIKS
a. Summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir 6 mēneši. Darba koplīgumā darba devējs ar darba ņēmējiem papildus var vienoties par 12 mēnešu garu summētā darba laika pārskata periodu;
b. Ja pārejas perioda laikā darba devējs izvēlas maksāt samazinātu minimālo algu, tad noteiktais summētā darba laika pārskata periods ir 3 mēneši.

Kad jāsāk maksāt jaunā minimālā alga?

Minimālā alga 780 euro mēnesī jāmaksā sākot no ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās brīža (2019. gada 3. novembrī), tomēr darba devējs ir tiesīgs vēl 6 mēnešus pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās minimālo algu normālā darba laika ietvaros noteikt 650 euro mēnesī, kas atbilst stundas tarifa likmei 3,89 euro. Svarīgi, ka līdz brīdim, kamēr darba devējs maksā minimālo darba algu ne mazāku kā 650 euro, bet ne lielāku kā 780 euro mēnesī un/vai attiecīgo stundas tarifa likmi, ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteiktais summētā darba laika pārskata periods Būvniecībā nodarbinātajiem ir 3 mēneši.

Vai būvniecības nozares minimālā alga pilnā apmērā jāmaksā arī, ja darbinieks strādā nepilnu darba laiku?

Darbinieku atalgojuma aprēķināšanas kārtība netiek mainīta un saskaņā ar Darba likuma noteikumiem,  ja darbinieks strādā nepilnu darba laiku, darba alga tiek aprēķināta proporcionāli nostrādāto stundu skaitam, ņemot vērā ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteikto minimālo stundas tarifa likmi.

Kā tiks kontrolēts, vai uzņēmēji maksā darbiniekiem noteikto minimālo algu?

ĢENERĀLVIENOŠANĀS būtībā iegūst likuma spēku un tās ievērošanu nodokļu nomaksas un darba tiesību jomā kontrolē valsts uzraudzības iestādes un par pārkāpumiem ir paredzēta gan administratīvā, gan kriminālā atbildība likumos noteiktajos gadījumos.
Tāpat katrs uzņēmums turpina sniegt normatīvajos aktos noteiktos pārskatus Valsts ieņēmumu dienestam, no kuriem redzamas deklarēto stundu tarifa likmju vai mēnešalgu atbilstības normatīvajiem aktiem. Turklāt, ņemot vērā, ka lielā daļā būvlaukumu ir ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite, mazinās iespējas krāpties arī ar nostrādāto stundu skaitu.

Ko nozīmē “summētais darba laiks” un kāds ir summētā darba laika pārskata periods un no kura brīža to var sākt piemērot?

Ja darba rakstura dēļ nav iespējams ievērot attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo dienas vai nedēļas darba laika ilgumu, darba devējs pēc konsultēšanās ar darbinieku pārstāvjiem var noteikt summēto darba laiku, lai darba laiks pārskata periodā nepārsniegtu attiecīgajam darbiniekam noteikto normālo darba laiku.
ĢENERĀLVIENOŠANĀS paredz, ka summētā darba laika pārskata periods būvniecībā nodarbinātajiem ir 6 mēneši, kas piemērojams no ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās brīža.
Darbinieki un darba devējs darba koplīgumā līgumā var vienoties par pārskata periodu, kas ir ilgāks par 6 mēnešiem, bet ne vairāk kā 12 mēnešiem.
Ja darba devējs no ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās brīža piemēro pārejas periodā iespējamo minimālo algu ne mazāku kā 650 euro, bet ne lielāku kā 780 euro mēnesī, ne ilgāk kā 6 mēnešus no ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās summētā darba laika pārskata periods ir 3 mēneši.

Vai būvkomersanta reģistrācijas nodevas atlaide piemēro visiem būvkomersantiem pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās?

Ministru kabineta noteikumu nr. 116 “Būvkomersantu reģistrācijas noteikumi” 27.1. punktā noteikts, ka būvkomersanti, kuri noslēguši darba koplīgumu nozarē Darba likumā noteiktajā kārtībā, pēc koplīguma spēkā stāšanās maksā noteikto valsts nodevu 50 procentu apmērā. Tātad minēto atvieglojumu saņems tikai tie būvkomersanti, kas ĢENERĀLVIENOŠANOS parakstījuši pirms tās publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” 2019. gada 3. maijā.

No kura brīža varēs saņemt būvkomersanta reģistrācijas nodevas 50% atlaidi? Kas jādara, lai atlaidi saņemtu?

Būvkomersanta reģistrācijas nodevas atlaidi ĢENERĀLVIENOŠANOS parakstījušie var saņemt pēc ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās. Līdz ar to 2020.gadā, ĢENERĀLVIENOŠANOS parakstījušie uzņēmumi maksās pusi no ikgadējās valsts nodevas apmēra.
Tā kā ĢENERĀLVIENOŠANĀSir publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”, tā jau ir zināma Būvniecības Valsts kontroles birojam (BVKB), kas nodrošina būvkomersantu klasifikācijas procesu, kā arī būvkomersantu valsts nodevas aprēķināšanu. Bez tam, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir nosūtījusi informāciju BVKB par visiem ĢENERĀLVIENOŠANĀS parakstītājiem, lai minētā informācija ātrākā un efektīvākā veidā tiktu ietverta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) un laicīgi tiktu ņemta vērā, nosakot ikgadējās būvkomersanta nodevas apmēru.

Kā izmaiņas valsts noteiktajā minimālajā algā ietekmē minimālo algu būvniecības nozarē?

No ĢENERĀLVIENOŠANĀS spēkā stāšanās brīža būvniecības nozarē spēkā būs ar ĢENERĀLVIENOŠANOS noteiktā minimālā alga, kamēr uz citu nozaru darbiniekiem  attieksies valsts noteiktā minimālā alga.
Tomēr Darba likums nosaka, ka gadījumā, ja valsts nosaka minimālo darba algu vai stundas likmi tādā apmērā, ka spēkā esošas ģenerālvienošanās ietvaros noteiktās minimālās darba algas vai stundas likmes apmērs nozarē vairs nepārsniedz valsts noteikto minimālo algu par vairāk kā 50 procentiem,  tad attiecīgās ģenerālvienošanās ietvaros veic grozījumus tā, lai tiktu nodrošināta atbilstība Darba likumam. Ja minētie grozījumi netiek veikti, ģenerālvienošanās zaudē spēku gadu pēc neatbilstības iestāšanās dienas.

Kur var griezties, ja ir jautājumi par ĢENERĀLVIENOŠANĀS piemērošanu vai radies strīds starp darbinieku un darba devēju saistībā ar ĢENERĀLVIENOŠANĀS ievērošanu?

Informācija, kas saistīta ar ĢENERĀLVIENOŠANOS pieejama Latvijas Būvuzņēmēju partnerība tīmekļa vietnē www.latvijasbuvnieki.lv un LBNA mājas lapā
Jautājumos par ĢENERĀLVIENOŠANĀS piemērošanu var vērsties pie ĢENERĀLVIENOŠANĀS komitejas, jautājumus nosūtot uz e-pastu: birojs@latvijasbuvnieki.lv.
Individuālie darba tiesību strīdi starp darbinieku un darba devēju kā līdz šim tiek izskatīti Darba strīdu likumā noteiktā kārtībā, tas ir, tie uzņēmumā pēc iespējas izšķirami pārrunās starp darbinieku un darba devēju, bet ja tas nesekmējas, tad var vērsties uzņēmuma darba strīdu komisijā vai tiesā.

Kādi ir sabiedrības ieguvumi no ĢENERĀLVIENOŠANĀS?

Ģenerālvienošanās noslēgšana dod ieguvumus ne tikai darbinieku apstākļu uzlabošanai, bet arī ekonomikai kopumā. Būtiska minimālās algas palielināšana atbilstoši atalgojuma līmenim nozarē ir būtisks instruments tirgus kontrolei, piemēram, ēnu ekonomikas ierobežošanai valstī. Tas palīdz samazināt “aplokšņu algas”, nodrošināt lielāku elastību piemēroties ekonomiskajām izmaiņām; veicināt darba spēka piesaistīšanu; celt darbinieku motivāciju strādāt; paaugstināt nozares produktivitāti un konkurētspēju kopumā. Tāpat ar minimālās algas celšanu tiek nodrošināti lielāki ieņēmumi valsts budžetā un tādējādi celta visas sabiedrības labklājība.
Ar ĢENERĀLVIENOŠANOS darbiniekiem tiek nodrošināta paaugstināta minimālā garantētā darba samaksa, tādā veidā paaugstinot darbinieku finansiālo drošību un lielākas sociālās garantijas darba nespējas,  pensionēšanās un citos gadījumos.

Vai uzņēmumi vēl var pievienoties ĢENERĀLVIENOŠANAI ?

ĢENERĀLVIENOŠANAI pēc tās publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” un/vai tās spēkā stāšanās  joprojām var pievienoties gan darba devēji, kuri uz darba līguma pamata nodarbina vismaz vienu darbinieku un veic saimniecisko darbību būvniecības nozarē, gan arodbiedrības, kas apvieno būvniecības nozarē nodarbinātos.
Atbilstoši Darba likumā noteiktajam, ĢENERĀLVIENOŠANĀS ir vienlīdz saistoša visām ĢENERĀLVIENOŠANĀS noteiktajām personām, līdz ar to ĢENERĀLVIENOŠANĀS ir  vienādi attiecināma gan uz tās parakstītājiem, gan tiem, kas pievienojušies ĢENERĀLVIENOŠANAI, gan tiem, kas nav ne parakstījuši, ne arī pievienojušies ĢENERĀLVIENOŠANAI.
Ministru kabineta noteikumos gan ir paredzēti atsevišķi bonusi tikai tiem būvkomersantiem, kas  ĢENERĀLVIENOŠANOS parakstījuši pirms tās publicēšanas 2019. gada 3. maija oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” (skat. 15. punktu).

Vai darba devēji, kas pievienojas ĢENERĀLVIENOŠANAI, saņems 50% atlaidi būvkomersantu nodevai un Būvkomersantu klasifikācijas noteikumos paredzētos 0,25 bonus punktus par ĢENERĀLVIENOŠANĀS parakstīšanu?

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto skaidrojumu, būvkomersanti, kuri noslēguši ĢENERĀLVIENOŠANOS, pēc tās spēkā stāšanās maksā būvkomersantu valsts nodevu 50 procentu apmērā. Līdz ar to atlaide būvkomersantu nodevai netiks attiecināta uz būvkomersantiem, kas ĢENERĀLVIENOŠANAI pievienojušies pēc 2019.  gada 3. maija, kad ĢENERĀLVIENOŠANĀS publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.
Tā kā valsts nodevas samaksa par informācijas iekļaušanu BIS ir jāveic pirms ikgadējās informācijas iekļaušanas reģistrā (šobrīd nodeva ir jāsamaksā līdz katra gada 31. augustam), bet ĢENERĀLVIENOŠANĀS stāsies spēkā šī gada 3. novembrī, 50 procentu atlaide būvkomersantu nodevai tiks piemērota no 2020. gada.
Līdzīgi kā ar atlaidi būvkomersantu nodevai, būvkomersantu klasifikācijā korekciju – 0,25 punktu apmērā piemēros tikai tiem būvkomersantiem, kas ir noslēguši ĢENERĀLVIENOŠANOS, bet korekciju nepiemēros būvkomersantiem, kas ĢENERĀLVIENOŠANAI pievienojušies pēc 2019.  gada 3. maija, kad ĢENERĀLVIENOŠANĀS publicēta oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.